Eva Balmaks jūlijā ar trim mazuļiem ar velosipēdiem apceļoja Latviju. Ozolu ģimene tikmēr minās Lietuvā. Riteņojot ar bērniem, jāpiedomā par drošību, taču šis pārvietošanās veids sniedz īpašu saikni ar dabu un sirsnīgu kopābūšanu
Pagājušās nedēļas nogales tikšanās Ozolu ģimenes Pārdaugavas dzīvoklī izvēršas personiska. Lai gan sākumā runājam nevis par cilvēkiem, bet par riteņiem. «Hugo bija gads, bet tagad ir astoņi, viņš sēdēja riteņa kastē, un mēs braucām pa Rīgu,» neparasto tālaika ģimenes transportlīdzekli atceras viešņa Eva Balmaks. Vācu ekonomiste, kas ar latviešu vīru un bērniem pirms četriem gadiem no Latvijas pārcēlās uz Berlīni.
«Rūdim tagad ir septiņi gadi, bet bija kādi astoņi mēneši, kad mēs pirms sešiem gadiem nopirkām savu kravas velosipēdu,» ierunājas namatēvs Oto Ozols, projektētājs un veloentuziasts. «Nīderlandiešu Maarktplats.nl šādus lietotus riteņus var atrast, sākot no 300 eiro uz augšu, jauni maksā pāri 2000. Izrādās, finiera kastes pēc nīderlandiešu pasūtījuma ražo uzņēmums Troja tepat Rīgā, Bišumuižā!»
Oto un viņa sieva Madara domā, ka «kravenieks» finansiāli jau sen sevi atpelnījis, taču arī emocionāla vērtība esot neatsverama. Tik daudz piedzīvots! Jaunākā meita Frīda, kam tagad ir pusotrs gadiņš, pēc piedzimšanas riteņa kastē atceļoja no Stradiņa slimnīcas, Oto telefonā rāda video. «Ideāls ritenis ikdienas lietošanai pilsētā. Var nokļūt veikalā, uz bērnudārzu, mantas aizvest. Tas ir transportlīdzeklis, kuru tiešām katru dienu izmantojam. Ērts un praktisks, ekonomisks.»
500 km uz velosipēdiem
Balmaki ar «kastes riteni» kursēja pa Rīgu, Ozoli pamazām atvēzējās arī ārzemēm. «Mums tas ir kā dzīvesstils, citi draugi ceļojumos vairāk brauc ar mašīnām,» secina Madara, kas strādā tūrisma jomā. Vasarā pirms sešiem gadiem, kad vecākajam bērnam Rūdim bija tikai gads, viņi nebaidījās caur Daugavpili doties vasaras atvaļinājumā uz Lietuvu. Sēdēdams īpaši pielāgotā un kastē nostiprinātā bērnu krēsliņā kravas velosipēda priekšā, ko stūrēja tēvs, puika kopā ar vecākiem izbaudīja Aukštaitiju. Reģionu, kas līdzīgs mūsu Latgalei, piebiris ezeriem.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.