Pretīgums
Jūs sakāt, neveiksmju ir saradies tik daudz, ka arī jums pašiem varētu noderēt zināma veiksme, īstenībā tagad tā jums vajadzīga vairāk nekā jelkad citkārt. Arī Sančo Pansa saka to pašu, kad viņam vaicā, vai viņam ir vajadzīgi kādi iemaukti, un pēc tam viņš sparīgi mēģina tos nozagt. Vai jūs varētu nozagt svešu veiksmi, vai jūs varētu uzstāt, pārkāpjot piedienības robežas, ka esat svarīgāki par sabiedrību, morāli, ētisku saprātu?… It kā jau varētu. Jūs it kā to darāt nemitīgi, bet tā, ka ārkārtīgi kārotās veiksmes vietā pie manis nonāk tikai izmisums apstākļos, kad tā ir neiespējama, — daudz vairāk nekā apstākļos, kad tās trūkst.
Bet varbūt kāds jums ir pajautājis: «Vai dzirdat malkas cirtējus mežā?», un jūs esat atbildējuši: «Jā, dzirdam.»
Pēc tādas atbildes katrs prasts neglītenis, kas satikts, kur nu pagadās, sāk izraisīt jūsos neaprakstāmas bailes, ka varbūt tas ir viens no malkas cirtējiem mežā.
Vai atkal gadījums, kad pusdienlaikā negaidot noslīka sievas kundze. Vīra kungs, Sievas kundze un Bērns pusdienlaikā gulēja pie Melnās jūras, un viņa laiski piecēlās, lai ieietu izpeldēties jūrā, kas, starp citu, bija pārpilna ar atpūtniekiem, kas izstaroja banalitāti, mieru, tādu kā stulbumu. Un viņa mierīgi iegāja mierīgajos ūdeņos pakaļ visiem citiem…
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.