Latvijas Nacionālās bibliotēkas direktors Andris Vilks
Nacionālās bibliotēkas ēku ir iedvesmojusi Stikla kalna līdzība, taču direktors nav princese, un viņa kabinets neatrodas Gaismaspils spicē, bet gan sestajā stāvā un daudz neatšķiras no citu darbinieku kabinetiem. Tāds bijis Andra Vilka lēmums — visiem vienādi noteikumi un apstākļi.
Te valda radoša kārtība: sava vieta ir papīru kalniem un grāmatu grēdām, bet direktors saglabājis arī sentimentālus dārgumus. «Atzinības, diplomi, dāvanas — tas viss, ko sieva neņem pretī mājās,» smejas Vilks. «Viena bilde man ir ļoti mīļa — ASV prezidenta Bila Klintona vizītes laikā noķerts moments, kad Hilarija tā ļoti izteiksmīgi uz mani skatās.»
Turpat blakus arī foto ar Velsas princi Čārlzu. Vilkam noteikti būtu vēl daudz, ko parādīt, ja gribētu atminēties karjeras ceļā sastaptos cilvēkus, bet šīs divas bildes ir pašam vismīļākās, tāpēc arī kabinetā vienīgās publiski redzamās.
Pie sienas Gaismaspils lielformāta foto — dāvana no fotogrāfes, bijušā Itālijas vēstnieka Latvijā Džovanni Poliči dzīvesbiedres Ketlinas Šoningeres. Turpat arī vēsturiska Ķeguma hidroelektrostacijas fotogrāfija, kas iekļauta UNESCO programmas Pasaules atmiņa Latvijas nacionālajā reģistrā.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.