Nacionālajā mākslas muzejā apskatāma līdz šim plašākā Aleksandras Beļcovas darbu retrospekcija, kas ļauj gūt ieskatu ne tikai modernisma klasiķes bagātīgajā radošajā mantojumā, bet arī personībā
Muzeja galvenās zāles rāmi krēslainajā pustumsā, kas ir tik iederīga pelēkajā rudens dienā, mākslinieces eļļas gleznas mirdz kā smalki nopulēti dārgakmeņi. Apgaismojums, kas, ja vien nav pagalam nepiemērots, parasti paliek nepamanīts, šajā izstādē spēlē nozīmīgu lomu, it kā atdzīvinot mākslas darbus un liekot tiem starot pašiem par sevi. Arī vienkāršās, baltās galda lampas, kas pārliekušās pāri Beļcovas skiču burtnīcām, palīdz radīt lirisku, personisku noskaņu, kas citādi tik vērienīgā retrospekcijā būtu grūti panākama.
Atmosfēras veidošanā piedalās arī skaņa — Kārļa Auzāna radītais muzikālais pavadījums. Lielākajai telpai cauri vijas galdi, kuros izstādes scenogrāfe Anna Heinrihsone rūpīgi izkārtojusi priekšmetus, kas palīdz veidot priekšstatu par Beļcovu kā apburošu un elegantu dāmu, modernu un emancipētu sava laika sievieti un profesionālu mākslinieci. Melnas kurpītes un gari ādas cimdi, Puškina stāsti un pūdera kārbiņa starp kaltētu ziedu košajām galviņām izskatās dekoratīvi, taču ļauj arī pietuvoties laikmeta garam un uztvert Beļcovu kā dzīvu cilvēku, nevis nozīmīgu, taču tikai ierakstu Latvijas mākslas vēstures annālēs.
Iedvesmas avotus ilustrē vecmeistaru darbu reprodukcijas — El Greko, Rembrants, Cuguharu Fužita un citi. Japāņu-franču mākslinieka Fužitas ietekme labi redzama turpat netālu izstādītajos Beļcovas smalkajos tušas zīmējumos.
Izstādē var izsekot Beļcovas mākslinieciskās domas attīstībai, sākot no pirmajiem iedīgļiem — interesei par modernismu, kas 1915. gadā aizsākās, Penzas Mākslas skolā iepazīstoties ar jaunajiem latviešu māksliniekiem, to vidū nākamo vīru Romanu Sutu — līdz pat garā, notikumiem piesātinātā mūža beigām. Šī ir pirmā tik liela mēroga izstāde, kas veltīta tieši Aleksandrai Beļcovai un kurā apkopoti dažādās tehnikās un medijos tapuši darbi no vairāku muzeju krājumiem un privātkolekcijām.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.