Visas figūras palikušas vietā, tomēr atmosfēra telpā mainās. Piektdien Augstākās tiesas tiesneši vairāk nekā trīs stundas sprieda, kā rīkoties ar Saeimas deputātu pieprasījumu, kurā lūgts izvērtēt ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera atbilstību amatam. Tiesnese, kura pārbaudīja deputātu iesniegumu, nevienā no punktiem neatklāja likumpārkāpumus, kas būtu par iemeslu ģenerālprokurora atcelšanai. Un pārējie tiesneši vienprātīgi piekrita šim gala secinājumam. Taču diskusijas bija par ētiku, jo likums prokurora kandidātiem pieprasa nevainojamu reputāciju, bet, pēc Saeimas deputātu pārliecības, Kalnmeiers to ir zaudējis — tātad arī tiesības atrasties augstajā amatā.
Tiesneši debatēja, vai AT būtu jāsniedz savs redzējums par nevainojamas reputācijas jēdzienu un skaidrāk jānovelk «sarkanās līnijas», kuru pārkāpšanas gadījumā atrašanās amatā tiešām ir nepieļaujama, pat ja nav noticis likumpārkāpums. Beigās nenovilka, taču diskusija ir sākusies.
AT tiesneses Senkānes sagatavotais ziņojums par Kalnmeieru ir būtisks vēl cita iemesla dēļ — pirmo reizi kāds tik augsta ranga tiesu varas pārstāvis atklāti un skaidri pasaka, ka pirms dažiem gadiem prokuratūras izbīdītais un tiesas apzēģelētais maigais sods korupcijā pieķertās tiesneses Bērziņas un uzņēmēja Gulami lietā ir nesamērīgs. Intervijā Ir tiesnese ir vēl tiešāka: «Kad izlasi tādus faktus, normāls cilvēks paliek bez valodas.» Jāpiekrīt tiesnesei.
Tas ir svarīgs novērtējums prokuratūras darbam, kas var palīdzēt jaunā ģenerālprokurora izvēlē nākamgad. Jārunā skaidra valoda, lai normāliem cilvēkiem nebūtu jāpaliek bez valodas.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.