Stāsts
Vējainās krēslas apņemts, viņš nekustīgi guļ uz aukstā asfalta. Elpa kļūst arvien smagāka, un ikkatru brīdi dienvidvējš draud piepildīt plaušas ar pēdējo dvašu. Lai gan viņš nezina, kā šeit nokļuvis, viņš saprot, ka te viņu sagaida gals.
Revera kungam nekad nav paticis ilgi gulēt, taču tajā rītā nelāgais sapnis pamodināja viņu stundu pirms modinātāja zvana. Viņš vienmēr ir baidījies no nāves. Nenovēršamais gals uzdzina šermuļus, un savu vientulību viņš pilnībā veltīja vienīgi domām par to brīdi, kad viņam tā tiks neatgriezeniski atņemta.
Tase kafijas ātri vien lika pagaist atbaidošajai zemapziņas galerijai, caur kuru viņu bija izvedusi šī nakts. Brokastlaikā viņš, kā parasti, lasīja avīzi. Duša. Krekla gludināšana. Tumši zils uzvalks. Īsa neizlēmība, kad jāizraugās kaklasaite. Ar dažiem vēzieniem viņš atjaunoja kurpju spīdumu, paņēma portfeli un izgāja no dzīvokļa. Pirmdiena bija oficiāli sākusies.
Kaimiņus viņš nesveicina. Kad viņš ir spiests dalīt liftu, viņa skatiens un domas rimti aizklīst kaut kur tālumā, vietās, kas citiem nav pieejamas. Nē, viņš neignorē cilvēkus savā tuvumā. Tas ir, svešai klātbūtnei Revera kungs vispār nepievērš ne mazāko vērību.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.