Esejas
Ardians Vehbiu (Ardian Vehbiu, 1959) ir nozīmīgs albāņu valodnieks, ideju vēsturnieks un semiotiķis, sociologs. Kopš 1996. gada dzīvo Ņujorkā. Interesējas par kultūras atmiņu un pagātnes ietekmi postsociālisma albāņu sabiedrības ikdienā. Viens no publicistikas portāla Peizazhe.com dibinātājiem.
Eseju krājums Totalitārā albāņu valoda. Publiskais diskurss Albānijā 1945.―1990. gadā (Shqipja totalitare. Tipare të ligjërimit publik në Shqipërinë e viteve 1945―1990) iznāca 2007. gadā. Tajā aplūkoti totalitārās varas aspekti valodā. Kā zināms, jēdzienu sistematizācija un standartizācija totalitārisma apstākļos noved pie vārdu krājuma noplicināšanas.
Diskurss šeit konstruēts fukoldiski, Fuko lietotajā nozīmē kā varas emanācija, proti, vara ar izteikumiem (énoncés) veido diskursu. Totalitārisms kā varas forma ietiecas visos valodas slāņos un manipulē ar valodu. Gluži kā mūsu zemē, kad ar okupācijas režīmiem valodas «virsmas struktūrā» ienāca jaunas reālijas: toponīmi, akronīmi, iestāžu nosaukumi un jauni dežūrvārdi (formulas, klišejas, supermetaforas), plašākā nozīmē, jauni retoriski paņēmieni, arī Albānijā sociālisma laiki atnesa dažādus jauninājumus, tomēr informācijas struktūra un tās «pakošanas» stratēģija, salīdzinot ar pirmskara laiku, būtiski nemainījās.
Manipulācijas ar valodu ir bijušas aktuālas visos laikos. Nacistu valodu fundamentāli pētījis Viktors Klemperers (1881—1960), padomiskoto valodu ir pētījuši daudzi, piemēram, Afanasijs Seliščevs (1886—1942), kura fundamentālais pētījums Revolūcijas laika valoda (1928) fragmentāri tulkots latviski.1 Varas diskurss ir klātesošs jebkurā regulatīvā valodas politikā.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.