Pēc 13 gadu darba Briselē žurnāliste Ina Strazdiņa (43) atgriezusies Latvijā, lai trešdienu vakaros LTV veidotu un vadītu raidījumu Pasaules panorāma
Tādu žurnālistu kā Ina Latvijā ir ļoti maz. Tādu, kuri par savu uzrakstīto vai nolasīto ārzemju ziņu var teikt: esmu tur bijis. Ja Ina saka «Sīrija», tad skaidrs, ka tas nav vienkārši vārds, bet — pieredze. Dzirdot no viņas «Baraks Obama», ir saprotams, ka bijusi preses konferencē. Kopš 7. janvāra Strazdiņa kopā ar žurnālistu Tomu Pastoru Latvijas Televīzijā vada raidījumu Pasaules panorāma, stāstot par svarīgāko ārpus Latvijas. 13 gadus viņa bija Latvijas Radio korespondente Briselē un ziņoja gan no terorisma un kara skartām vietām, gan par jaunāko Eiropas politikā.
Inas pārdomas un vērojumi, ar kuriem viņa dalījās savā Facebook kontā, bija vēl iespaidīgāki nekā reportāžas, un atklāja, cik dziļi viņa izjūt pasaulē notiekošo. Tagad Ina ir LTV Ziņu dienesta atbildīgā redaktore un veido ziņu sižetus par ārlietām, reizi nedēļā komentē notikumus Rīta Panorāmā. Plānots, ka Ina dosies arī komandējumos, lai ziņotu no ārvalstīm.
Pirms mūsu tikšanās Vecrīgā Ina pabijusi Ārlietu ministrijas rīkotā pasākumā par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības. «Anglija mums ir liels draugs ārpolitikā un aizstāvis drošības jautājumos, Brexit ir Latvijai nozīmīgs,» viņa saka, ierodoties B-Bārā sārtiem vaigiem, jo nobridusies putenī cauri Vecrīgai. «Kā es izbaudu Latvijas tumšos vakarus un ziemu! Laikam sākuma eiforija, jo viss tā patīk. Vakar gan nokritu uz ledus, dzirksteles vien nošķīda,» saka Ina un domā, ka jāpērk ziemas zābaki, jo skapī ir tikai rudens apavi. 13 gadus pamatīgu ziemu nav pieredzējusi.
Saprast skudru pūzni
Strādājot Briselē, Ina katru dienu veidoja vai nu sižetus ziņu speciālizlaidumiem, vai sniedza telefonintervijas tiešraidē. Vismaz reizi mēnesī — speciālreportāžu no kādas citas valsts. Dienas ritms bija tāds: no rīta devās uz brīfingiem, pētīja notikumu kalendāru un domāja, par ko varētu pastāstīt — kas būtu svarīgi Latvijai? Sazinājās ar redaktoru Rīgā. Kad tēma bija zināma, sāka meklēt, kuri cilvēki par to varētu runāt. «Gadiem ilgi mērķtiecīgi veidoju attiecības ar citiem medijiem, lai vajadzības gadījumā ātri iegūtu vajadzīgo viedokli no viņu valsts pārstāvjiem, zinātu atslēgas cilvēkus,» stāsta Ina. Kad viss vajadzīgais bija savākts, «sagraizot» citātus vajadzīgajā garumā, sāka montēt sižetu, kuru līdz galam sakārtoja kolēģi Latvijas Radio.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.