Alekam piestāv viņa radītie instrumenti. Kosmiskos toņos krāsotā zvanga viegli iegulst gaišmatainā puiša rokās. Sarunas laikā viņš ik pa laikam pārlaiž pirkstus instrumentam, un atskan doba, tomēr dzidra skaņa. Vārdu «zvanga» veido divi citi — «zvans» un «bungas», taču tās dēvē arī par balona bungām, jo neparastais sitaminstruments tiešām top no balona. Zvangu taisa no izlietota propāna gāzes balona, kurā tiek iegrieztas vairākas mēlītes, kas vibrējot rada skaņu. Šis instruments, kuru spēlē ar milzu sērkociņam līdzīgu vālīti, sava neparastā, bet harmoniskā skanējuma dēļ bieži tiek izmantots meditācijās un improvizācijā. Spēlēt to var iemācīties ikviens, jo pat nejauši uzsitieni izvilina skaistas skaņas. Arī Alekam nav priekšzināšanu mūzikā. Tieši zvanga radīja viņa interesi.
Pirmoreiz viņš to izdzirdēja pirms pieciem gadiem brīvdabas meistarklašu festivālā Give & Get, kur to spēlēja pirmais zvangu izgatavotājs Latvijā Dzintars Briedis. Arī Aleks pamēģināja spēlēt, iepatikās. Pavisam drīz viņš Dzintaru lūdza parādīt, kā pats varētu tādu uztaisīt. Pamatzināšanas par metālapstrādi puisim bija. «Esmu no Saldus, tur manam tēvam vienmēr bijusi garāža, kurā viņš kaut ko darīja un arī es bieži palīdzēju. Pamatiemaņas, saprašana par instrumentiem man bija.»
Pirmo zvangu 2014. gadā Aleks izgatavoja savam priekam, tomēr kāds draugs to ieraudzīja un gribēja iegādāties. «Drīz pēc tam, kad zvangu biju pārdevis, es redzēju sapnī, ka spēlēju šo instrumentu, tad sapratu, ka jātaisa vēl viena sev,» stāsta Aleks. Pamazām par zvangām, kuras viņš gatavo, uzzināja arī citi. Ziņas par neparasto instrumentu ceļoja no mutes mutē. Nu jau Aleks radījis vairāk nekā 150 zvangu un izveidojis arī savu zīmolu Lightkeeper.lv. Taču klientus viņš saticis arī neparastākās vietās, piemēram, braucot no Saldus uz Rīgu, nostopējis Renāra Kaupera mašīnu. Sprieduši par pašizaugsmi, meditāciju, Aleks parādījis savus instrumentus, un mūziķis nolēmis tādu iegādāties.
Katra instrumenta skanējums atšķiras, arī tā izskats tiek personalizēts atbilstoši jaunā īpašnieka vēlmēm. «Tas ir roku darbs, unikāls.» Reti, bet gadās arī, ka jaunradītais instruments tik ļoti patīk pašam un ir sajūta, ka tas ir tieši viņa instruments un jāpatur sev, bet pasūtītājam jāizgatavo cits. Tomēr vairāk par reizēm piecām tā nav bijis. Ikdienas gaitās zvanga Alekam ir līdzi gandrīz visu laiku. «Kā labākais draugs,» viņš smejas. Arī ceļojumos no tā nešķiras, un tieši ārpus Latvijas izdevies piedzīvot īpašus brīžus. Viņš spēlējis zvangu Alpos Austrijā un Itālijā pie Gardas ezera. Šobrīd Aleku īpaši interesē iespējas zvangu izmantot dažādos muzikālos eksperimentos un priekšnesumos.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.