Ievest "gudrās" profesijas vai lēto darbaspēku? • IR.lv

Ievest “gudrās” profesijas vai lēto darbaspēku?

40
Grafiks no žurnāla "Ir".

2030. gadā gandrīz puse cilvēku Latvijā būs vecāki par 50 gadiem un strādājošo skaits samazinājies par 20%

Kur ņemt darbaspēku, ja 2030. gadā Latvijā būs par 20% mazāk strādājošo, gandrīz puse (46%) iedzīvotāju būs vecāki par 50 gadiem, bet katrs ceturtais – pensionārs. Ceturtdien žurnāls “Ir” sadarbībā ar “Re: Baltica” stāsta, kā risināt šo problēmu.

Atgūstot Latvijas neatkarību 1990. gadā, vienam pensionāram pensiju pelnīja seši strādājošie, šobrīd to dara trīs, bet 2030. gadā – vairs tikai divi strādājošie. Ekonomikas ministrija (EM) izstrādājusi divus Latvijas attīstības scenārijus – labo un slikto.

Labais paredz strauju izaugsmi, ceļot produktivitāti jeb robotizējoties un tā rezultātā atbrīvotos cilvēkresursus pārkvalificējot. Ja tā notiks, pēc EM aplēsēm, nākamajos gados IKP pieaugums būs aptuveni 5% gadā, un 2030. gadā Latvijā dzīvos gandrīz tikpat cilvēku kā tagad – 1,92 miljoni. Ja uzrāviena nebūs un ekonomika augs tikai par 2-3% gadā, tad īstenosies sliktais scenārijs un 2030. gadā mūsu būs tikai 1,64 miljoni.

Lai piepildītos labais Latvijas ekonomiskās attīstības scenārijs ar straujo izaugsmi, jau līdz 2022. gadam darba tirgū vajadzēs papildus vairāk nekā 35 000 strādājošo. Pēc lieluma tā būtu vēl viena Ventspils.

EM domā, ka trūkstošos darbiniekus atradīs, pārkvalificējot esošos (12,5 tūkstošus) un motivējot aizbraukušos atgriezties (23 tūkstošus).

Tomēr, ja šie risinājumi neīstenojas, Latvijai nav daudz variantu, kur ņemt trūkstošās darbarokas. Dzemdēt nepieciešamo skaitu vairs nav iespējams (atlicis par maz laika un sieviešu reproduktīvā vecumā), tātad atliek ievest darbiniekus no citām valstīm.

Lai atvieglotu augsti kvalificētu viesstrādnieku ievešanu, EM izveidojusi sarakstu ar profesijām, kurās varēs ievest strādniekus, ja neviens Latvijas iedzīvotājs nav pieteicies divu nedēļu laikā (šobrīd termiņš ir mēnesis).

Taču saraksta apstiprināšana valdībā ievilkusies, jo Satiksmes ministrija prasa iekļaut sarakstā arī tālbraucējus – šoferus, kurus Latvijā par 700 eiro vidējo algu grūti atrast. EM ir kategoriski pret, jo «tad viss ir kaķim zem astes». Uzņēmumiem nav motivācijas domāt par inovācijām. Tādēļ apzināti sarakstā ieliktas augstas kvalifikācijas profesijas, kas dotu pārmaiņas.

Tuvākajās nedēļās tā būs valdības politiska izšķiršanās – ar atvieglojumiem Latvijā ievedam tikai «gudrās» profesijas vai arī lēto darbaspēku.

Vairāk lasiet žurnālā “Ir” šeit.

 

Komentāri (40)

Austras koks 21.09.2017. 08.13

Kā jau vairākkārt esmu teicis, pirmkārt, ir pensiju sistēma jāpārveido no tagadējās (esošie strādājošie maksā esošajiem pensionāriem – tā saucamais 1. līmenis) uz pilnībā 2. līmeni + 3. līmeni (strādājošie uzkrāj sev). Kā reiz gadiem 25 pakāpeniskai pārejai vajadzētu pietikt.

Otrkārt, ir darba ražīgums jāaudzē – loģistikas un darbu organizēšanas perfekcija, maksimāla tehnoloģiju ieviešana, inovācijas. Pat ja neskatāmies uz jaunajām “gudrajām” nozarēm, visās vecajās ir kur “tehnoloģizēties”, tai pašā celtniecībā, klasiskajās ražošanās u.tml. Mēs joprojām šajā ziņā katastrofāli atpaliekam no attīstītajām rietumvalstīm. Te, drīzāk, ir vajadzīga nevis darbaspēka ievešana, bet gan valdības atbalsts tiem uzņēmumiem, kam nepieciešamas inovācijas. It īpaši mazajiem un vidējiem, jo tehnoloģiju iepirkšana un ieviešana prasa lielus līdzekļus.

Nezinu, kādēļ ir izsecināts, ka vajadzēs tik daudz papildus darba spēka. Pat ja esošais nozaru griezums ekonomikā paliks tāds pats (kas noteikti tā nebūs), 25 gados tehnoloģijas attīstīsies un vajadzība pēc melnā darbaspēka lielākoties atkritīs pati no sevis. Līdz tam brīdim visādi melnie darbi – sākot no sētnieka un apkopēja līdz gatera zāģētājiem un ķieģeļu pienesējiem vai betonlējējiem būvlaukumā un sabiedriskā transporta vadītājiem būs robotizēti jau pilnībā. Būs nepieciešams kvalificēts darbaspēks, kas strādā ar iekārtām, vadīs iekārtas attālināti u.tml., un tā kā iekārtu darba ražīgums ir vairākkārt lielāks kā cilvēkam vai viens cilvēks spēj kopā ar automātiku vadīt daudz iekārtu, tad darbaspēka milzīga pieauguma nepieciešamību apšaubu.

Savukārt visādās gudrajās nozarēs, kas balstās IT – galvenais ir, lai uz vietas būtu tie, kas spējīgi organizēt darbus, radīt idejas un izveidot biznesu, jo tehniskās lietas (piem. programmēšana) var “outsorsēt” uz ārpusi – Indija, Ķīna u.tml. Tā jau daudz kas notiek šobrīd šajās nozarēs.

Neredzu arī vajadzību ievest kvalificētu darbaspēku. Varbūt vienīgi piesaistīt kādos projektos uz laiku, bet mērķim kādu darbaspēku ievest nav jābūt. Jo pat neievedot darbaspēku, visticamāk nonāksim pie situācijas, ka tajā pašā 2030. vai 2050. gadā mums būs daudz lieku cilvēku, kam nav ko darīt. Jo darbaspēka sadalījums pa nozarēm, pat ja nozaru sadalījums paliks tāds pats, būs kardināli mainījies. Visādās būvniecībās un ražošanās būs vajadzīgs vismaz uz pusi mazāk cilvēku, lai paveiktu to pašu ko šodien, kas nozīmē, ka nu nekādi 35000 darbinieku nebūs vajadzīgi. Ja šodien vienu darba apjomu būvniecībā izdara 10 cilvēki, tad nevajag rēķināt, ka tāpat būs 2030. gadā. Tad tādu pat darba apjomu darīs 5 vai varbūt pat mazāk cilvēku.

Visa šī histērija par nepietiekošo darbaspēku veidojas uz pašreizējās situācijas, nevis nākotnes situācijas, kad daudzi uzņēmēji vēlas iet vienkāršāko ceļu – nevis celt darba ražīgumu, pareizi organizēt darbus un loģistiku, ieviest tehnoloģijas, bet gan uz ātro ievest lēto darbaspēku.

Turklāt, ievedot lētu darbaspēku (vienalga, kvalificētu vai nekvalificētu), attiecīgajā jomā tiek nosēdināts algu līmenis, tiek veicināta sabiedrības noslāņošanās, kavēta tehnoloģiju attīstība un inovāciju ieviešana, veicināta vietējo aizbraukšana, jo pazūd perspektīva celties ienākumiem vietējam darbaspēkam. Tāpat, ievedot darbaspēku, ekonomika tiek nolikta uz “neprogresīvas”, nekonkurētspējīgas ekonomikas veidošanās sliedēm.

Darbaspēka ievešanai ilgtermiņā ir tikai un vienīgi mīnusi. Arī īstermiņā lielākoties ir mīnusi. Īstermiņa plusi ir tikai dažiem slinkiem vietējiem uzņēmumiem. Savukārt sabiedrības vidējā vecuma palielināšanās ir normāli. Ja aug vidējais dzīves ilgums, tad aug arī vidējais sabiedrības vecums. Un ja pensiju sistēma ir – katrs krāj sev – tad vecuma struktūras izmaiņas nekādas problēmas nerada. Arī atkrītot melnajiem darbiem vecuma struktūras izmaiņas nekādas problēmas nerada.

+4
0
Atbildēt

3

    ierados > Austras koks 21.09.2017. 11.06

    “Mēs joprojām šajā ziņā katastrofāli atpaliekam no attīstītajām rietumvalstīm. Te, drīzāk, ir vajadzīga nevis darbaspēka ievešana, bet gan valdības atbalsts tiem uzņēmumiem, kam nepieciešamas inovācijas. It īpaši mazajiem un vidējiem, jo tehnoloģiju iepirkšana un ieviešana prasa lielus līdzekļus. ”
    Tagad paskaidro, dārgais koks, ko tu esi sadzejojis.
    1) Ja mēs katsstrofāli atpaliekam, kā mēs uz vietas savā atpalicībā radīsim spices tehnoloģijas?
    2) Ja mums nav līdzekļu tehnoloģiju iepirkšanai, kur mēs pēkšņi uzbursim līdzekļus tādu ļaužu izaudzināšanai, kuri spētu šeit uz vietas radīt pssaules spices tehnoloģijas? Pie pašreizējā iedzīvotāju krituma un nabadzīgās rocības.
    Piemēru minēšu Ventspils koka šūnu paneļu projektu, kura ietvaros pa tukšo izgāza miljonus, lai realizētu stulbo ideju sadrāzt skaidās kvalitatīvu masīvkoksni, lai radītu nenoteiktas parametru produktu, ko neviens nevar izmantot, jo nav zināmas tā īpašības.

    +1
    -1
    Atbildēt

    0

    andrejs > Austras koks 21.09.2017. 10.53

    darba ražīgums jāaudzē – loģistikas un darbu organizēšanas perfekcija, maksimāla tehnoloģiju ieviešana, inovācijas. Pat ja neskatāmies uz jaunajām “gudrajām” nozarēm, visās vecajās ir kur “tehnoloģizēties”, tai pašā celtniecībā, klasiskajās ražošanās u.tml.

    ——————

    tieši tā. Piemēram – Jau labu laiku pat Latvijā ir pieejami rūpnieciski izgatavoti dzelzbetona ārsienu bloki, kas vairs nav jāsiltina, jo siltumizolācija ir iebūvēta pašos blokos – ārējā un iekšējā puse ir tik kvalitatīva, ka nav nepieciešama špahtelēšana pat nerunājot par apdari ar reģipsi. Atliek nokrāsot un gatavs.

    Līdzīgi ir ar virtuves darbiem. Pirms gadiem piecpadsmit lasīju, ka dažas no profesijām, kas saglabāsies visilgāk, būšot tieši salīdzinoši vienkāršie darbi – piemēram, sētnieki, apkopēji aŗī virtuves strādnieki, utt. Pavisam nesen bija infa, ka jau tuvākajā laikā visādus mizošanas, griešanas un šķēlēšanas darbus veiks dažādi roboti vai kombaini un virtuvē būs vajadzīgs tikai pavārs, kas sajauc produktus un noslīpē garšu.

    Protams, tas viss maksās naudu, bet vai jaunu krievu kolonistu (vai t.s. bēgļu) ievešana ilgtermiņā būs lētāka? Ļoti šaubos.

    0
    0
    Atbildēt

    0

    klusais > Austras koks 21.09.2017. 10.23

    Pie tēmas par jaunajām tehnoloģijām , izglītības sistēmu ( jo tehnoloģijas prasa arī attiecīgu izglītību ) , vietējām “Skype” interesants raksts , kur var pasmelt šādas tādas atziņas – http://www.tvnet.lv/zinas/viedokli/678217-zinatnieks_par_podzinu_spaiditajiem_ezoteriku_un_darbu_padomju_savieniba

    jeb pāris atziņas īsumā :

    -” dabas un inženierzinātnes ir piedzīvojušas ļoti lielu kritumu,

    jo finansējuma nebija, tādējādi arī paaudžu nomaiņa nenotika. Zinātne Latvijā faktiski ir fragmentējusies – pastāv vairs tikai atsevišķi centri un saliņas. Bet tādas jau droši vien būs mūžīgi, jo vienmēr atradīsies kāds talantīgs cilvēks, kurš mēģinās savākt citus ap sevi. Tomēr vienlaidu pārklājuma, manā redzējumā, vairs nav.”

    -“Mūsdienu Latvijā ne sabiedrībā, ne valdībā nav izpratnes par zinātnes lomu, un tas ir viens no iemesliem, kāpēc Latvija ir nabadzīga. Turīgās valstis, kurām nav lielu dabas resursu, pārticību var nodrošināt tikai ar industriālo darbību, kas ražo pievienoto vērtību.

    Lai radītu industriju, kura ir konkurētspējīga, bez zinātnes nekādi neiztikt. Tur vajadzīga spēcīga lietišķā zinātne, un tai pamatā – fundamentālās zinātnes atklājumi.

    Kamēr mūsu sabiedrība to nesapratīs, mēs «kūkosim» pa apakšu un sitīsimies uz priekšu kā nabadziņi, līdz mums nāks apskaidrība.”

    – ” Latvijā trūkst elitāras izglītības un zinātnes, kāda ir, piemēram ASV. Tur ir aptuveni 5 līdz 10% elitāras izglītības.

    Arī Latvijā nepieciešami speciālisti, kuri prot ne tikai «spaidīt podziņas», bet arī saprot, kas «lācītim vēderā», jo tikai tādi var padarīt mūsu sabiedrību bagātāku, veidojot jaunus produktus, kurus pirks visa pasaule. Mums pietrūkst inženiertehniskās elites, un es baidos, ka drīz tās būs vēl mazāk, ja paskatāmies uz skolēnu centralizēto eksāmenu rezultātiem dabas zinātnēs.”

    – ” šķiet, ka visa pamatā tomēr ir izglītības sistēma, kura tiek nemākulīgi reformēta no pirmās brīvvalsts dienas. Ja izglītības sistēma nestrādā adekvāti, tad pietrūkst kompetences gan valsts pārvaldē, gan daudzās citās jomās. Mums ir ļoti slikti pārvaldīta sabiedrība un arī izglītības sistēma, kurā forma (birokrātija) dominē pār saturu.”

    – “Latvijā tiek radīta ļoti maza pievienotā vērtība, un ļoti lielu daļu no tās notērē valsts pārvalde.

    Latvijā mēs ne ražojam, ne sevi labi pārvaldām.

    Piemēram, man šķiet ačgārni, ka pētniecības virzienus mūsu valstī nosaka nevis zinātnieki, bet ierēdņi, izlemjot, kādam projektam būs vai nebūs pieejams finansējums.

    nevar sabiedrībā visu menedžēt kā uzņēmumu. Kultūru, zinātni, mākslu ir jāvada savādāk, bet mēs to neprotam. Līdz ar to zinātne un kultūra vārguļo. Bez prasmīgas pārvaldības neattīstās arī ražošana. Tā tas loks noslēdzas. Mēs esam tik dumji, ka gadsimta ceturksni neesam pratuši jēdzīgi reformēt pat izglītības sektoru, kaut gan reformējuši to esam nepārtraukti… “

    +1
    0
    Atbildēt

    0

nomale 21.09.2017. 08.55

Nekas nav jāieved! Beidzot jāreformē izglītības sistēma, lai no skolu soliem nāktu augsti kvalificēts darbaspēks, bet lētajām darbavietām jāļauj nobeigties dabīgā nāvē. Tikai audzējot darba ražīgumu var celt dzīves līmeni Latvijā, panākt Rietumeiropas valsti un panākt emigrējušo latviešu atgriešanos! Atverot lētā gala darba tirgu iebraucējiem no trešajām valstīm neviena no minētajām lietām nevar notikt principā, jo lētā gala darbaspēka resursi pasaulē ir neizsmeļami – tā ir savas valsts iedzīšana mūžīgas nabadzības slazdā.

+2
0
Atbildēt

6

    nomale > 21.09.2017. 13.16

    klusais, paskaties statistiku par pēdējiem gadiem.

    0
    0
    Atbildēt

    0

    klusais > 21.09.2017. 13.09

    nomale – un kuras tās būtu piemēram ?

    0
    0
    Atbildēt

    0

    nomale > 21.09.2017. 13.05

    Attīstīsim un modernizēsim tās nozares, kuras šobrīd attīstās un modernizējas. Nav jāizgudro jauns velosipēds.

    Par sausajām tualetēm – off topic.

    0
    0
    Atbildēt

    0

    klusais > 21.09.2017. 12.51

    toties sāksim reģistrēt sausās tualetes un regulāri smelt :) vismaz reizi gadā :) Kuras tad būs tās nozares kuras mega modernizēsim ?

    0
    0
    Atbildēt

    0

    nomale > 21.09.2017. 12.41

    Beigsim ar šprotu ražošanu!

    0
    0
    Atbildēt

    0

    klusais > 21.09.2017. 11.16

    teorija , teorija :)

    Sāksim ar šprotu ražošanas robotizāciju :)

    +1
    0
    Atbildēt

    0

valdemir 21.09.2017. 09.38

Tiem avantūristiem, kuri nespēj savam darbiniekam samaksāt konkurētspējīgu algu, vienkārši jāļauj izputēt. Lai īsteno savas idejas pats, kā mikrouzņēmējs, teiksim.

+3
-1
Atbildēt

13

    klusais > valdemir 21.09.2017. 13.15

    nomale – aizejam pa rinķa danci …

    0
    0
    Atbildēt

    0

    nomale > valdemir 21.09.2017. 13.09

    Ja kratās nost no nekvalificētiem darba ņēmējiem tā vietā, lai tos apmācītu, tad nav ko klaigāt ka trūkst darbinieku. Tādam darba devējam darbinieku pietrūks vienmēr. Pat ja ievedīs kādu superaugsti kvalificētu sīrieti no sagrautās Alepo. Pastrādās tas sīrietis pāris mēnešus līdz atradīs labāku darba devēju un sāksies viss no gala.

    0
    0
    Atbildēt

    0

    klusais > valdemir 21.09.2017. 12.55

    nomale – arī fakts , tāpat kā kvalificeti darba devēji kratās nost no nekvalificētajiem darba ņēmējiem . Un tad rezultāts “uz sejas” :)

    0
    0
    Atbildēt

    0

    klusais > valdemir 21.09.2017. 12.53

    basta – zin , mēs kādreiz kopā to bisnesu sākām :)

    0
    0
    Atbildēt

    0

    nomale > valdemir 21.09.2017. 12.44

    klusais, kvalificēti strādnieki mūk tikai no nekvalificētiem darba devējiem;)

    +1
    -1
    Atbildēt

    0

    klusais > valdemir 21.09.2017. 10.09

    valdemir – konkurētspējīgai algai pretī nepieciešams konkurētspējīgs darbinieks . Te ir koks ar diviem galiem.

    +1
    -1
    Atbildēt

    0

    klusais > valdemir 21.09.2017. 12.17

    valdemir – var redzēt , ka pats neesi neko nodibinājis un vadījis …

    0
    0
    Atbildēt

    0

    klusais > valdemir 21.09.2017. 12.16

    andrejs – atbilde nav meklējama menedžeros . Ir divi faktori , kas mums smagi traucē – iekšējā tirgus lielums un ģeogrāfiskā atrašanās vieta. Latvijā šobrīd praktiski ir divātrumu attīstība . Tie kas strādā iekšējam tirgum ir uz viena attīstības līmeņa un arī maksājamo algu līmeņā , otri kas strādā eksportam var atļauties daudz vairāk arī strādniekiem , ne tikai menedžmentam. Atceros lielisko piemēru par Līvānu optisko kabeļu rūpnīcu , kas krīzes gados savai apkopējai maksāja 500 LVL mēnesī . Mans kolēģis piemēram šodien biznēsā , kur 95% ir eksportprodukcija saviem atslēgas darbiniekiem maksā 4000 EUR + nodokļi + dienesta mašīna , arī ierindas darbinieki nav apdalīti .

    0
    0
    Atbildēt

    0

    valdemir > valdemir 21.09.2017. 11.44

    Klusais! Ja tu neredzi konkurētspējīgus darbiniekus, kas varētu strādāt tavā uzņēmumā, kāda velna pēc tad tu viņu dibini? Nu, ja galīgi nagi niez, tad aizej uz skolu, noslēdz ar kādiem jaunekļiem ilgtermiņa līgumus, kas apmierina abas puses un rudenī dod viņiem sviesta cibu līdzi uz universitāti.

    +1
    -1
    Atbildēt

    0

    andrejs > valdemir 21.09.2017. 11.28

    to klusais

    Protams, ka ir. Bet kā Tu izskaidrosi, ka Īrijā un Anglija tiem pašiem melnajiem un neizglītotajiem latviešu strādniekiem ir daudz augstāka produktivitāte?

    p.s. Tev arī interesants viedoklis…

    +1
    -1
    Atbildēt

    0

    klusais > valdemir 21.09.2017. 11.14

    andrejs – un strādnieku kvalifikācijai tur nav nekādas nozīmes ? Interesants viedoklis.

    0
    0
    Atbildēt

    0

    andrejs > valdemir 21.09.2017. 10.56

    to klusais

    Darba ražīgums un produktivitāte pirmkārt ir atkarīga no menedžeriem. Ja tas tā nav, tad kam viņi vispār ir vajadzīgi?

    +1
    -1
    Atbildēt

    0

    basta > valdemir 21.09.2017. 12.23

    to klusais

    “Mans kolēģis piemēram šodien biznēsā , kur 95% ir eksportprodukcija”

    Vai koļega pats zin, ka viņš ir koļega? Varbūt padalīsies informācijā par koļegas bizņesu ar mazāk veiksmīgiem reņģēdājiem?

    +1
    0
    Atbildēt

    0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu