Uz slimnīcu atved vīrieti ar abām lauztām rokām. Mediķi brīnās, bet vīrietis visu laiku par kaut ko smejas. Sāk stāstīt: «Gāju no darba, sandalēs iekrita akmentiņš. Atspiedos pret elektrības transformatora būdu un sāku kratīt kāju, lai tiktu vaļā no akmentiņa. Dzirdu kādu saucam: «Tūlīt tevi izglābšu!» Paķer koka
mietu un – bāc! – man pa abām rokām.»
Pie kādas večiņas, kas Centrāltirgū par vienu eiro pārdod redīsu buntītes, katru dienu piestāj kāds jauns cilvēks, samaksā eiro, bet redīsus neņem. Tā tas atkārtojas vairākas dienas.
Kādu dienu, kad viņš atnāk atkal, večiņa sagrābj vīrieti aiz rokas. Viņš sāk runāt pirmais: «Jūs droši vien gribat zināt, kāpēc es maksāju, bet neko neņemu?»
Večiņa: «Nē, no šodienas redīsi maksā divus eiro.»
Vīrietis pārtikas veikalā novēro kādu māmiņu ar meitu. Kad abas iet garām cepumu plauktiem, mazā grib paņemt vienu kārbiņu. Mamma saka: «Nē!» Meitiņa sāk skaļi raudāt. Mamma saka: «Saņemies, Lienīt, vēl palikušas tikai divas plauktu rindas!»
Abas iegriežas nākamajā rindā. Iet garām konfektēm. Atkārtojas tieši tas pats. Mamma saka: «Saņemies, Lienīt, šī ir pēdējā plauktu rinda!»
Abas piestāj pie kases. Mazā sniedzas pēc košļājamās gumijas. Mamma saka: «Nē!» Mazā sāk skaļi raudāt, bet mamma saka: «Saņemies, Lienīt, pēc piecām minūtēm jau būsim laukā!»
Vīrietis seko abām līdz stāvvietai, panāk un uzrunā mammu: «Es apbrīnoju, cik jūs esat iecietīga ar Lienīti.»
Mamma: «Nē, Lienīte esmu es. Manas meitas vārds ir Anniņa.»
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.