Dzīvo Rīgā, ēd kā Bils Klintons • IR.lv

Dzīvo Rīgā, ēd kā Bils Klintons

6
Pusdienas Āzijas restorānā Himalaju virtuve.

Vegānisms kļūst aizvien populārāks pasaulē un arī Latvijā. Cik daudz iespēju ir rīdziniekam, kas neēd ne gaļu, ne olas, ne piena produktus?

Kas nepieciešams, lai uzceptu olu, nelietojot pašas olas? Tofu, kartupeļu biezenis, melnais sāls un kurkuma. No tofu tiek izveidots baltums, no kartupeļu biezeņa – dzeltenums, melnais sāls piedod «olu garšu», savukārt kurkuma – dzelteno krāsu. Ja iesit roku, rezultāts var trāpīt tik precīzi, ka tiem, kas olas uzturā nelieto, līdzība var pat šķebināt, piebilst Annija, viena no bloga 365 To Vegan autorēm. Pirms Lieldienām viņa organizācijas Dzīvnieku brīvība pasākumā Vista vai ola, kurš būs pēdējais dalījās ar vegānu virtuves noslēpumiem. 

Kaņepes Kultūras centra otrais stāvs ir cilvēku pilns. Ieradušies, lai klausītos lekcijas un diskutētu par dzīvnieku valsts produktu svītrošanu no ēdienkartes. Patīkamākā programmas daļa ir dažādu ēdienu degustēšana. Ir pat vegāniem draudzīgs rasols un burgeri. Vegānisms būtībā ir kas vairāk nekā diēta, tas ir dzīvesveids, cilvēki nelieto produktus, kuru tapšanai izmantoti dzīvnieki, vienalga, vai tās ir kurpes vai sviestmaize. Taču, runājot par ēšanu, – vegāns ir veģetārietis, kurš neēd ne tikai gaļu, bet arī olas un piena produktus. Dažādu apsvērumu dēļ pēdējos gados aizvien vairāk cilvēku izvēlējušies šādi dzīvot – pat bijušais ASV prezidents Bils Klintons, kurš kļuva par vegānu, lai cīnītos ar sirds problēmām un zaudētu svaru, – pareiza un veselīga vegāniskā diēta satur lielu dārzeņu un augļu patēriņu. Todien Dzīvnieku brīvības rīkotajā pasākumā satiktie vegāni gan kā galveno motivāciju uzsver ētisko pārliecību: «Dzīvnieku aizsardzība bija primārais iemesls, kāpēc kļuvu par vegānu,» stāsta Kārlis, kurš pēc profesijas ir kareivis, un piebilst, ka arī veselība un vides aizsardzība nospēlējusi savu lomu. Par spīti Klintona veiksmes stāstam (bijušais prezidents nometa vairāk nekā 13 kg un vairs necieš no sirdsdarbības traucējumiem), vegāni bieži dzird pārmetumus, ka šāds uzturs nespēj cilvēku pilnvērtīgi pabarot. «Kad izlēmu kļūt par vegānu, nebija atbalsta ne no vecākiem, ne draugiem,» stāsta Kārlis, taču nu divu gadu laikā ir pierādījis, ka ir «sportiski spējīgs» un kolēģiem darbā vairs «nav iemesla par mani ņirgāties».

Vegāni uzsver, ka Latvijā šādi dzīvot nav grūti. Draudzene, kas nesen no Spānijas pārvācās atpakaļ uz Latviju, jau pusotra gada ir vegāne un nemitīgi slavē šejienes produktus atšķirībā no tā, kā bija, dzīvojot Eiropas dienvidos. Arī tulkotāja Līva, kas jau trīs gadus ir vegāne, saka – iespējas nemitīgi aug, un «situācija uzlabojas faktiski pa mēnešiem». 

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Iepriekšējais raksts

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu