Valdis Zatlers (22.martā paliks 60) par to, kādam jābūt valsts līderim nestabilā pasaulē un kā rīkosies X stundā
Košās Tatjanas Semanes gleznas ienes dzīvīgumu eksprezidenta Valda Zatlera darba kabinetā, kas ieturēts sarkankoka toņos – tieši te viņš rediģējis savus memuārus, kuru iznākšana ir mūsu sarunas iemesls. Grāmatas nosaukums Kas es esmu ir pašironiska atsauce uz prezidenta slaveno jautājumu, kas iegājis vēsturē kā sabiedrisko attiecību kļūme. Taču tas nav triks, autors tiešām stāsta par visu dzīvi, sākot no bērnības un izpreparējot trīs savas karjeras: ārsta, menedžera un politiķa.
Lai gan netrūkst zīmīgu detaļu no prezidentūras aizkulisēm, sulīgu raksturojumu oligarhiem un politikas smagsvariem, Zatlera grāmata nav tikai par pagātni. Viņš aicina rīkoties: skaidri deklarēt pašiem un pasaulei, ka agresijas gadījumā neatkārtosim kaunpilno 1940.gada padošanos, bet stāvēsim kā mūris un šausim līdz pēdējai patronai. Zatlers tic nākotnei, vai gan citādi par galveno mērķi izvirzītu šo – 2050.gadā latviešu skaitam jāsasniedz trīs miljoni, pilnīgi pretēji demogrāfu drūmajām prognozēm.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.