Ņemcova nogalināšana pārtrauc Krievijas valdnieku tradīciju saudzēt «bijušos»
Boriss Ņemcovs savā pēdējā intervijā runāja par optimismu un nepadošanos. Tobrīd viņam bija atlicis dzīvot divarpus stundas. Viņu nošāva pie Kremļa sienas un atstāja guļam apskatei Krievijas valstiskās varas tēlu pārsātinātā bildē ar Vasīlija Svētlaimīgā baznīcas krāšņajiem kupoliem fonā.
Vēstījums ir stindzinoši biedējošs un nepārprotams tiklab režīma opozīcijai jeb «piektajai kolonnai», kā arī Putina lojālistiem: katrs var dabūt savu lodi, ja savējo dabūja pat tik «nenozīmīga» politiska figūra, kā Ņemcovu uzreiz pēc nogalināšanas mēģināja norakstīt Kremlis.
Toties vēstījums Rietumiem ir rūpīgi samudžināts un apelē, kā parasti, pie demokrātiskajā pasaulē par racionāliem uzskatītiem priekšstatiem un pieņēmumiem par politiskas rīcības lietderību un saprātīgumu. Šo specoperācijas informatīvo fāzi Kremlis ieslēdza uzreiz pēc slepkavības.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.