Kā autoritārie režīmi izmaina demokrātijas izpratni pasaulē
ASV diplomāta Džordža Kenana (George Kennan) 1947.gadā publicētajā X rakstā tika pamatota «iegrožošanas» politika kā metode cīņai pret padomju ietekmes izplatīšanos pasaulē. Šī politika vēlāk kļuva par ASV galveno stratēģiju aukstā kara laikā.
Pēc vairāk nekā 60 gadiem mēs esam liecinieki bezprecedenta pavērsienam – mūsdienu vadošie autoritārie režīmi ir apvērsuši «iegrožošanas» politiku ar kājām gaisā, izmantojot masīvus resursus un koordinētu politiku, lai drupinātu starptautiskās institūcijas, kas balsta pēckara liberālo pasaules kārtību. Vienlaikus šie režīmi testē jauno demokrātiju reformu centienus un izmaina veidu, kā pasaulē tiek uztverta demokrātija. To var nosaukt par «demokrātijas iegrožošanas» doktrīnu.
Krievijas īstenotā Ukrainas destabilizēšana – Krimas aneksija un Maskavas provocētās separātistu sacelšanās austrumu reģionos – pašlaik dominē ziņās. Taču ir svarīgi saredzēt šo procesu būtību: tā ir Kremļa iegrožošanas politika, kas mēģina atturēt Ukrainu no demokrātiskas un atbildīgas pārvaldes iedibināšanas, kas radītu draudus Krievijas korumpētajam un autoritārajam režīmam. Ukrainas piemērs ir tikai maza daļa no plašajām iegrožošanas ambīcijām, kuras lolo režīmi Maskavā, Pekinā, Rijādā un Teherānā. Viņiem var būt domstarpības daudzos jautājumos, taču vienā gan ir kopējas intereses – ierobežot demokrātijas izplatīšanos.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.