Slavenā gleznotāja Vija Celmiņa stāsta par vergošanu mākslai, miljoniem vērtām izsolēm un savu bērnību
Jūras viļņi. Zvaigžņotas debesis. Kas šajās vienveidīgajās ainās mūs tik ļoti pievelk, ka varam skatīties un skatīties, un, jo ilgāk tajās veramies, jo grūtāk atrauties? Meditatīvs, hipnotizējošs, šis ilgais, intensīvais skats sasaista mūsu mazo, konkrēto «es» ar kaut ko neaptverami lielu, kas nemitīgi kustas vai ņirb, tomēr savā dziļākajā būtībā paliekot nemainīgs.
Vija Celmiņa uzreiz uzsvērtu, ka viņas daudzie no okeāna vai kosmosa fotogrāfijām veidotie zīmējumi, grafikas un gleznas nav ne viļņi, ne zvaigznes, bet tikai ar grafītu vai krāsu uz papīra vai audekla veidoti, plakani mākslas darbi. Taču tiem, kas uzlūkojuši viņas darbus, tie drīz vien paver to pašu dziļumu kā īsts okeāns vai zvaigznājs, no kura nevar novērst skatienu.
Šis klusais pievilkšanas spēks viņu padarījis par vienu no iecienītākajiem māksliniekiem pasaulē. The New Yorker mākslas kritiķis Peters Šendāls (Peter Schjendahl) rakstījis – ja uz vientuļu salu varētu paņemt tikai vienu mākslas darbu, tā būtu kāda Celmiņas zvaigžņoto debesu, zirnekļu tīkla vai viļņotā okeāna bilde. Viņas vērtība mērīta ne tikai kritiķu gaistošos vārdos, bet arī bagātu mākslas kolekcionāru cietā valūtā. Pirms diviem gadiem viens Celmiņas zīmējums izsolē pārdots par vairāk nekā miljonu dolāru, pērn glezna – par 2,4 miljoniem. 1997.gadā viņai piešķīra 345 000 dolāru lielu MacArthur stipendiju, kuru ASV mēdz dēvēt par «ģēnija grantu» un kuru saņēmušas arī tādas slavenības kā dzejnieks Josifs Brodskis un rakstniece Sūzana Zontāga.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.