Ambīcijas, izšķērdība un zagšana Krievijas stilā jeb kā Soči kļuva par visu laiku dārgākajām olimpiskajām spēlēm. Soču iespaidīgais rēķins – 51 miljards dolāru – pārspēj skaitli, ko veido, visas iepriekšējās ziemas spēles kopā ņemot
Jaunais ceļš un dzelzceļš uz kalnu kūrortu Krasnaja Poļana, kur notiks Soču ziemas olimpisko spēļu sacensības slēpošanā un snovošanā, sākas Adlerā – piejūras pilsētā, kas pēdējos gados pārvērtusies par transporta estakāžu jucekli. Kā zaigojoša prizma ar stikla fasādi starp zaļi brūnajām Kaukāza kalnu nogāzēm un Melnās jūras viļņiem tagad stāv arī nesen atklātā dzelzceļa stacija. Lielākā Krievijā.
Šā infrastruktūras projekta pārraugs ir valsts uzņēmums Rossijskije žeļeznije dorogi (Krievijas dzelzceļš). Tā vadītājs Vladimirs Jakuņins ir tuvs Vladimira Putina sabiedrotais. Jakuņina pārraudzībā ir 83 000 km sliežu ceļu, kas ir trešais lielākais dzelzceļa tīkls pasaulē, un gandrīz miljons darbinieku. Savukārt 50 km garais posms no Adleras līdz Krasnaja Poļanai ir tik ambiciozs, ka uzreiz atsauc atmiņā lielo cilvēka cīņu ar dabu, par kādu pārvērtās Baikāla-Amūras maģistrāles jeb BAM būvniecība 70. un 80.gados cauri nomaļai taigai Krievijas Tālajos Austrumos.
Gan toreiz, gan tagad tikpat svarīgs kā pats pabeigtais projekts ir arī tā grandiozums un izrādīšanās. 14 gadus pie varas esošā Putina skatījumā spēles Sočos ir kā stūrakmens Krievijas ekonomiskai un ģeopolitiskai atdzimšanai. Norādot uz sarežģīto topogrāfiju un īsajiem termiņiem, Krievijas dzelzceļa Soču projektu vadītāja vietnieks Andrejs Dudņiks ir lepns, ka Adleras līnijas darbi ir pabeigti: «Tam ticēja retais. Bet mēs to izdarījām.»
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.