Divus mēnešus pēc Valda Dombrovska demisijas noskaidrojas jauni fakti par to, kā patiesībā krita valdība
Kad 27.novembra pēcpusdienā pēc tikšanās ar Valsts prezidentu premjerministrs Valdis Dombrovskis, valdot asaras, paziņoja par demisiju, pārsteigtie politikas vērotāji drudžaini sāka spriest, kāds ir patiesais šā pēkšņā soļa iemesls, un spekulēja, ar kādiem argumentiem prezidents panācis valdības maiņu.
Premjera atkāpšanās bija pilnīgi negaidīta, jo tās pašas dienas rītā gan Latvijas Radio, gan LNT ēterā Dombrovskis sev raksturīgajā mierā bez kādām emocijām atbildēja uz žurnālistu jautājumiem par Zolitūtes traģēdiju, KNAB vadību un citiem politiskās dienaskārtības tematiem, un nekas neliecināja par nodomu atkāpties. «Galīgais lēmums tajā brīdī nebija pieņemts. To es pieņēmu sarunā ar prezidentu,» divas dienas pēc demisijas intervijā žurnālam Ir stāstīja Dombrovskis, vienlaikus uzsverot, ka šī saruna ar prezidentu bijusi «ļoti laba, cilvēciska. Nekāda spiediena, konflikta vai kā tamlīdzīga nebija».
Visos publiskajos paziņojumos Dombrovskis nemainīgi atkārtoja divus politiskajā loģikā balstītus demisijas iemeslus – nepieciešamību kādam uzņemties atbildību par Zolitūdes traģēdiju un nepieciešamību pēc jaunas valdības ar skaidru Saeimas vairākuma atbalstu.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.