Ārpolitikas debatēs Saeimā atbalsojās sabiedrībā valdošie viedokļi
Krievija ir sašutusi par ārvalstu iejaukšanos tās iekšējās lietās Ukrainā – tā varētu ironiski raksturot Kremļa nostāju pret lielajā kaimiņvalstī notiekošo revolūciju. Tās iznākums izšķirs, ciktāl prezidentam Vladimiram Putinam sekmēsies Krievijas impērijas atjaunošana. Likmes ir īpaši augstas Krievijas kaimiņvalstīm, to skaitā arī Latvijai. Nav jābrīnās, ka Saeimā 23.janvārī notikušajās ārpolitikas debatēs gandrīz vai katrs no daudzajiem runātājiem tā vai citādi skāra Ukrainā notiekošo.
Šajās debatēs, tāpat kā plašākās diskusijās sabiedrībā, skaidri izpaudās pamatā trejāda attieksme pret Ukrainā notiekošo. Vienu, ko, saprotams, pārstāvēja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, var dēvēt par oficiālo, Eiropas Savienībai kopējo. Tās atslēgas vārds ir «bažas». «Esam izteikuši stingru nosodījumu», «Ukrainas politiskajai vadībai jādara viss iespējamais, lai atrisinātu politisko krīzi valstī miermīlīgā ceļā», «neizslēdzu no ES puses bargākus signālus un to, ka tiek piemērotas sankcijas», taču «ES durvis Ukrainai paliek atvērtas», kaut arī ES asociācijas līgums ar Ukrainu novembrī netika noslēgts.
Šo oficiālo «bažu» retoriku papildina un pastiprina tiklab debatēs Saeimā, kā arī ārpus tās paustais satraukums par Ukrainas notikumu sliktākā scenārija – valsts sadalīšanās un reintegrācijas Krievijas impērijā – potenciāli graujošo iespaidu uz pašreizējo Eiropas drošības un politisko arhitektūru, tajā skaitā robežām. Un akūta apzināšanās, ka būtu jādara viss iespējamais, lai to nepieļautu, kopā ar apmulsumu par darāmā efektivitāti, vai tā būtu stingra solidaritātes paušana ukraiņu tautai, vai vēl stingrākas sankcijas pret režīma pārstāvjiem, vai politisks un arī finansiāls atbalsts citādai valsts vadībai, ja tāda nāktu pašreizējās vietā.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.