Latvijas radošais duets Rēzija Kalniņa un Ainārs Rubiķis ir jauna lappuse Krievijas muzikālā teātra vēsturē. To apliecina nominācijas prestižajai Krievijas teātra balvai Zelta maska. No Rīgas līdz Novosibirskai ir 4200 km. Ko Rēzija un Ainārs dara Novosibirskā?
Ierodos Novosibirskas lidostā kādā agrā decembra rītā. Tumšs. Ielas piesnigušas. Salīdzinot ar to, kādam, pēc mūsu priekšstatiem, vajadzētu būt decembrim Sibīrijā, laiks samērā silts – daži grādi zem nulles. Visas automašīnas vienā krāsā – pelēkas. Meklējot izsauktā taksometra numuru uz auto sāna, var acis izskatīt. Numura nav. Auto sāns sniegaini ledaini pelēks. Kad atveru taksometra priekšējās durvis, gandrīz iesēžos šoferim klēpī. Šis ir viens no daudzajiem Novosibirskas auto, kam stūre labajā pusē. Ar pusotru miljonu iedzīvotāju Novosibirska ir trešā lielākā Krievijas pilsēta. To mēdz saukt par Sibīrijas galvaspilsētu.
Pēc aptuveni pusstundu ilga brauciena galamērķis klāt. Novosibirskas operas un baleta teātris ir trešais nozīmīgākais Krievijas opernams. Līdz ar Maskavas Lielo teātri un Sanktpēterburgas Marijas teātri tam ir federālās valsts kultūras iestādes statuss. Pārējie operteātri ir attiecīgās pilsētas īpašums. Novosibirskas opernams ir nozīmīgs spēlētājs Krievijas muzikālo teātru arēnā, un, ja teātriem būtu svara kategorijas fiziskā nozīmē, Novosibirskas brīnums ieņemtu līdera pozīciju – nebūs pārspīlēti teikts, ka zem tā grandiozā kupola var novietot visu Maskavas Lielo teātri.
Cauri zālei – svētku parādes
Akurāt kupols ir pirmais, ko pamana, veicot goda apli ap teātri, lai piebrauktu pie dienesta ieejas. Stāsta, ka nama plānošanas pirmsākumos 30.gadu sākumā te bijusi paredzēta sporta vai cirka manēža.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.