Ratiņi brauc

Šoruden komponists Zigmars Liepiņš (61) kļuva par jauno Latvijas Nacionālās operas vadītāju. Viņš nāca ar uzstādījumu, ka režijas dominances laiks Baltajā namā beidzies, turpmāk svarīgākais būs diriģenta viedoklis. Ko jaunais direktors domā pēc pusotra mēneša amatā?

Uzmanību, uzmanību! Operas ēkā tiek izsludināta evakuācija! Visiem nekavējoties pamest telpas un pulcēties pie centrālās ieejas – intervijas vidū mums ar Zigmaru Liepiņu nākas daudz laika pavadīt ārpus operas telpām, viņa kabineta, jo sākusies mācību trauksme. Jaunais direktors brīdi svārstās, dodamies ārā, lai rātnā straumē kopā ar kolēģiem plūstu uz centrālo ieeju – uz galda palikusi degam masīva, glīta svece. «Visu mūžu esmu sveces dedzinājis, nekas nav noticis,» viņš klusi burkšķ. 

Ārpus intervijas ieraksta viņš paspējis nosaukt visu to iestāžu pārbaudes, kas patlaban norit operā. Iespaidīgi. Kopš 4.novembra, kad tika iecelts par direktoru, Zigmars Liepiņš vairākkārt krāšņi izteicies par nekārtībām finanšu jautājumos, kuras Rīgas opera piedzīvojusi iepriekšējā direktora vadībā, ne reizi gan neminot konkrētus pārkāpumus un summas. Draudējis pamest amatu, ja līdz gada beigām Ministru kabinetā neradīs skaidrību par to, kā segt naudas trūkumu un gūt papildinājumu nākamajam darbības periodam. Intervijā viņš stāsta, kādu saskata savu atbildību amatā un kā opera strādās turpmāk.

Kādā intervijā pirms gada teicāt: «Man ir teju sešdesmit gadu. Gan mugura sāp, gan kājas, gan acis sāk sliktāk rādīt.» Toreiz nezinājāt, ka strādāsit operā. Lai to vadītu, vairāk par acu gaišumu vajadzīga izsmalcināta vizionāra redze. Vai jums tā piemīt?

Viss, kas šeit notiek, ir saistīts ar neskaitāmiem pavedieniem. Negribētu salīdzināt to ar zirnekļa tīklu, kura vidū sēž zirneklis, drīzāk ar interneta tīmekli, kur viss ir savienots ar visu. Paraustot vienu diedziņu, notrīc visi pārējie.