Mēra Nila Ušakova vadītajam sarakstam ir iespējas vienam iegūt balsu vairākumu Rīgā, tāpēc šo vēlēšanu lielākā intriga – vai konkurenti gūs pietiekamu atbalstu, lai varētu pretendēt uz teikšanu nākamajā domē. Aptaujās Vienotība un Nacionālā apvienība tālu atpaliek no līdera, Zaļā partija balansē uz liktenīgās 5% robežas, bet Reformu partija un Zemnieku savienība to nepārvar. Ko šīs partijas grib mainīt galvaspilsētā, un kāpēc neviena no tām nav līdzvērtīgs pretinieks pie varas esošajiem?
Nākamajos četros gados Rīgai jāpārvēršas līdz nepazīšanai – ielas izremontētas, mājas nosiltinātas, nodokļi samazināti, komunālie rēķini sarukuši, bet bērnudārzu rindas pazudušas kā nebijušas. Šādi solījumi lasāmi 12 partiju programmās, kas 1.jūnijā sacentīsies par iekļūšanu Rīgas domē. Dažādi labumi atrodami teju visās programmās, virkne solījumu atkārtojas, daži jau kuro sasaukumu pēc kārtas.
Kaut arī pašvaldību vēlēšanas Latvijā nav tik pēkšņas kā gadalaiku maiņa, ne vienu vien Saeimā pārstāvēto partiju tās pārsteigušas nesagatavotu. Toties Rīgas dome ir nesatricināmi pārlaidusi visas vētras – divas Saeimas vēlēšanas, divus referendumus un virkni skaļu korupcijas skandālu savā saimniecībā.
2009.gadā procentu barjeru Rīgā spēja pārkāpt tikai četri saraksti. Saskaņas centrs ar smaidīgo līderi Nilu Ušakovu un «buldozera» Aināra Šlesera vadītā LPP/LC pēc vēlēšanām izveidoja koalīciju (38 balsis no 60), atstājot opozīcijā Pilsonisko savienību un Jauno laiku. Šis vairākums nepārtraukti turpinājis valdīt visus četrus gadus, kaut piedzīvotas arī dažas pārmaiņas, no kurām būtiskākā – uz Saeimu aizgājušā Šlesera vietā par vicemēru kļuva Andris Ameriks.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.