Artūrs Irbe kļuvis par Latvijas hokeja izlases trenera palīgu un Pasaules hokeja čempionātā vēlas redzēt komandu, kas gatava uzvarēt visās spēlēs
Ledus halle Ozo ir vieta Ozolniekos, kur trenējas Latvijas hokeja izlase. Tikko beidzies treniņš, un Irbe izskatās možs. Jaunajā amatā viņš ir kopš aprīļa pirmajām dienām. Parasti Artūrs Irbe, bijušais NHL vārtsargs, pusdieno ar komandu, tāpēc, saprotot rubrikas specifiku, vienubrīd aicina mani pievienoties, taču izvēlamies klusāku vietu – blakus esošo kafejnīcu Meka. Pusstundu garās sarunas laikā viesmīļi mūs tā arī nepamana.
«Teds Nolans [izlases treneris] mani aicināja pievienoties jau pagājušajā čempionātā. Jebkādā kapacitātē,» Irbe stāsta. Tolaik nejuties tam fiziski piemērots, jo četrus gadus pēc kārtas bijušas kāju operācijas. «Atlabšana – vasarās. Pēdējās četras tā īsti neskaitās.»
Šogad Artūrs juties labāk. «Kādreiz jānovelk strīpa un jāsaka sev: ja pagaidām vēl pacietīsies un dzīvosi pagaidām, tad būs kā senajā teicienā: «Nekas nav mūžīgāks par pagaidām».» Izkustēšanos Irbe sācis ar ciemošanos Latvijas skolās. Stāstījis par hokeju, taču sarunas aizvirzījušās par dzīvi. Tajās nonācis pie atziņas: jāsāk no sevis. «Nevaram sūkstīties par mūsu smago dzīvi, jo jāparaugās, no kurienes tā nāk. Ja lamājam politiķus un esam tik gudri un labi, tad varbūt pārņemam valsts vadību un parādām, kā lietas jādara. Ja vārdiem neseko darbi, tam nav vērtības. Nav vienkārši laiki mūsu valstij, un tās nākotne ir jaunieši.» Tieši tāpēc Irbe dodas uz skolām, jo – ja nu kāds vārds skolēniem aizķeras, ja kādam šī tikšanās kļūst par atspērienu. «Viņi kā sūklīši uzsūc stāstīto.»
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.