Kad vēl bijis tik daudz slavenību, kas slavenas tikai ar to, ka ir slavenas! Un kur to vēl vairāk kā tieši modes pasaulē
Tepat blakus uz galda man stāv komiska un vienlaikus nozīmīga vēstures liecība. Kad pirms 12 gadiem dzīvoju un mācījos Japānā, mamma vēstulēs no Latvijas ielika arī pa kādam rakstam no žurnāliem vai avīzēm, kas mani varētu interesēt. Konkrēti šis ziņo par tolaik jaunajām tendencēm džinsu modē – biksēm, kas speciālas apstrādes rezultātā izskatās labi panēsātas. Raksts ilustrēts ar foto, tajā četri puiši (vienā no tiem sazīmēju mākslinieku Kristianu Brekti) pozē sadriskātos džinsos. Paraksts vēsta: «Rīgas Lietišķās mākslas koledžas studentu Rolanda un Mares kolekcija ir gandrīz 100% no džinsa – vecie džinsi tika sadīrāti un sabatikoti, pārvērsti līdz nepazīšanai. Skolasbiedri grib tos nēsāt kā traki!»
Tikmēr pirms nedēļas interneta grāmatzīmēs saglabāju rakstu par «modes cirku» – tēmu, kas kā apdzijis pušums tiek uzplēsts atkal un atkal pirms kārtējās Ņujorkas modes nedēļas, lai gan ne mazāk aktuāla tā ir arī Milānā vai Parīzē. ««Kam šodien bēres?» sačukstējās garāmgājēji, redzot mūs – modes cilvēkus – gaidām uz Comme des Garçons skati sen atpakaļ deviņdesmitajos,» raksta nopelniem bagātā (un modes blogerus īpaši nemīlošā) modes kritiķe Sūzija Menkesa. «Mūs dēvēja par melnajām vārnām, taču cilvēki, kas šodien redzami ārpus vietām, kur notiek modes skates, līdzinās pāviem.» Kaut autores emocionālie epiteti un pārdomas daļēji tiešām ir no sērijas «reiz zāle bija zaļāka», tomēr sausais atlikums ir rūgts un patiess: kad vēl bijis tik daudz slavenību, kas slavenas tikai ar to, ka ir slavenas, kā 2013.gadā. Un kur to vēl vairāk kā tieši modes pasaulē! Saprotams, internets dara savu, vairākums nemaz negrib lasīt garas modes analīzes, bet gaida fotogalerijas ar slavenībām, kurām ātri izskriet cauri, un tomēr.
Neatkarīgi no modes blogu miljoniem un «šodien aktuāli – rīt vairs ne» interneta bildīšu terabaitiem viena lieta paliek nemainīga: lai jauns un daudzsološs dizainers izsistos vietējā tirgū, kur nu vēl ārzemēs, nepieciešama milzīga pacietība un neiedomājamas darbaspējas. Kāda Rīgas veikala mārketinga cilvēks man nesen sūdzējās, ka jau trīs gadus gaidot, kad beidzot vietējie dizaineri būs iemācījušies, kā jātaisa bizness (spēja saražot pasūtījumu pietiekamā daudzumā un visos izmēros, savlaicīga kolekciju piegāde veikalam utt.). Man nācās laipni attraukt, ka tie ir tikai trīs gadi. MAREUNROL’S, kas skolas laikā draugiem šuva džinsus, nupat jau otrreiz piedalījās Parīzes modes nedēļas oficiālajā programmā. Bet tas viņiem prasīja 12 gadus! Un ar to nekas nav beidzies, smagais darbs tikai sākas. Vienlaikus ar viņiem pasaules modes tirgū neatslābstoši sevi piesaka arī citi latvieši un dara to, sevi nežēlojot un turpinot prātot, kur ņemt modes pārdošanas speciālistus, bez kuriem nevar, bet kuru Latvijā gandrīz nav.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.