Brīvbiļete ceļošanai Šengenas zonā vai tomēr durvis uz demokrātisku sabiedrību? Kopš likuma grozījumu stāšanās spēkā 2010.gada jūlijā 3619 cilvēki izmantojuši iespēju iegūt pastāvīgo uzturēšanās atļauju, iegādājoties nekustamo īpašumu Latvijā. Vairāk nekā 70% no tiem ir Krievijas pilsoņi. Kas un kāpēc Latviju izvēlas par savām mājām?
Milzīgs, manāmi pārbarots kaķis graciozi lavierē pa terases margām aiz Aleksandra Zinkeviča (38) un Annas Logvinovas (33) dzīvokļa lielajiem logiem Pārdaugavā. Kaimiņiem esot divi kaķi, bet šis neizrādot nekādu interesi par dzīvoklī mītošo ģimenes locekli – runātīgo papagaili Oliveru, kas kopā ar citām mantām kravas automašīnā mērojis simtiem kilometru garo ceļu no Maskavas uz Rīgu, stāsta Anna. Latvijā viņi ir salīdzinoši neilgi – kopš 6.jūnija. Krievijas galvaspilsētā ģimenei piederējis dzīvoklītis tipiskā padomju arhitektūras «piemineklī» – deviņstāvīgā ēkā «ar piečurātām kāpņutelpām, šauru un neērtu plānojumu un nikniem kaimiņiem». Pārdodot to, pieticis naudas, lai Latvijā nopirktu plašu dzīvokli jaunbūvē, kuras adrese jaunizveidotā ieliņā pagaidām vecākās kartēs nemaz nav atrodama, smejoties stāsta Anna.
«Daudzi cilvēki, kas dzīvo Maskavā, agri vai vēlu aizdomājas par dzīvesvietas maiņu, bet ne visiem tas izdodas – dažādu iemeslu pēc,» stāsta ģimenes galva Aleksandrs. Pārcelšanās būtiskākais iemesls – bērna drošība. «Mēs nekad nelaidām viņu vienu ārā uz ielas, ne uz veikalu, ne uz skolu. Tas bija būtisks faktors. Latvijā viņš jau no pirmās dienas dodas staigāt viens,» saka Aleksandrs. «Otrs – Krievijā ne visi ir apmierināti ar to, kas notiek politiskajā līmenī. Daudzi cilvēki nav apmierināti ar režīmu. Tagad tur ir ieviesta kriminālatbildība par dalību mītiņos no 12 gadu vecuma. Pēc pāris gadiem viņš turpat var nonākt savas muļķības pēc,» stāsta Aleksandrs.
Kā trešo iemeslu Aleksandrs un Anna nosauc apsvērumus, kas saistīti ar ekoloģiju, veselīgu pārtiku. «Maskavā var iegādāties tikai tādu labu gaļu, kas ir nākusi no Austrālijas vai Jaunzēlandes. Par attiecīgu cenu. Vai arī aizbraukt kaut kur uz laukiem un nopirkt no kādas zināmas vecmāmiņas, ja tāda ir,» abi papildina viens otru, stāstot par to, cik nekvalitatīva un nebaudāma ir pārtika un cik stundas pavadītas rindās pēc tās. Anna smaidot piebilst, Latvijā viss esot tik garšīgi, ka šajos dažos mēnešos pieņēmusies svarā par diviem izmēriem.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.