Es esmu latviete. Ne ārēji. Ne iekšēji. Pati īsti nesaprotu, kā. Dzimusi un augusi pie Baikāla, savu turpmāko saistību ar Latviju pat nenojaušot.
Man ir divi bērni. Latvieši. Ārēji. Iekšēji – pati īsti nesaprotu. Dzimuši Latvijā, par manu dzimteni ne vien nojaušot, bet ikvasaras izsūtījumā Sibīrijā esot mājās.
Iepazinu Latviju 21 gada vecumā 2003.gadā. Tā mani apbūra. Ar savu muzikalitāti, kultūru, vēsturi. Ar brīnišķīgiem cilvēkiem. Mana Latvija ir skaista.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.