Tulkotājs Uldis Bērziņš neredz jēgu Saeimas logu sišanai, taču tikt vaļā no sentimentālas iedomības un feodālas domāšanas latviešiem gan nekaitētu
Dzejnieks un tulkotājs Uldis Bērziņš (67) ir starp četrpadsmit autoriem, kuru vārdi 2009.gadā tika ierakstīti Latvijas literatūras kanonā. Viņa dzeja ir izteikti moderna, taču daudzo valodu zinātāju un tulkotāju Bērziņu visvairāk interesējuši dažādu tautu un reliģiju senie, fundamentālie teksti, un nupat iznācis viņa Korāna tulkojums. Šo tekstu pārnešana latviski ir viņa kalpošana valodai. Reiz cīnījies pret pārkrievošanu, Bērziņš tagad novīpsnā gan par pilsētnieku komercializēto telegrāfa stilu, gan kundzisku latviešu valodas uztiepšanu un saka – valsts valodai jābūt vispirms interesantai.
Kādas dziesmas dziedāsi Jāņos?
Velku līdzi, ko dzied, un tad pietēloju vēl gudru un prasu kaut ko par melodijām. Tā ir mana nelaime, ka bērnībā neesmu iemācīts dziedāt. Patīk klausīties, un patīk tā solidaritātes sajūta, kas rodas starp dziedātājiem, dzērājiem, mīlētājiem un visiem ļautiņiem.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.