Karšu datu zādzības, izmantojot pie bankomātiem pielipinātus informācijas kopētājus jeb «skimerus», ir izplatītas ASV un Lielbritānijā, bet nesenais gadījums Rīgā ir izņēmums
Nozagt maksājumu kartes datus ar bankomātam piestiprinātu ierīci nav gluži tas pats, kas vienu pēc otras čiept pankūkas Bokas jaunkundzei, tāpēc nesen fiksētais gadījums Latvijā šogad ir vienīgais. Šos zagļus var ieskaitīt tehnoloģiju zinātāju grupā, viņi ir gana izglītoti un situēti, apķērīgi un čaklām rokām. Viņi neizvēlas konkrētas bankas, bet vērtē atsevišķu bankomātu modeļu piemērotību šādām izdarībām.
Arī bankas nesnauž, ar tiešsaistes karšu darījumu uzraudzību padarot šādu zādzību pabeigšanu mazāk iespējamu. Ja nu tomēr noziegums pastrādāts un klienta karte iztukšota pašam nezināmā darījumā, banka atlīdzina kartes īpašniekam visus zaudējumus, bez maksas izsniedz jaunu karti un paliek vienīgā cietusī, ierosinot kriminālizmeklēšanu policijā. Karšu datu zādzību izmeklēšana notiek ciešā policijas un bankas sadarbībā, tāpēc vairāki līdzīgi noziegumi ir jau atklāti.
Kaut arī formāli neesam pakļauti naudas zaudējuma riskam, kā karšu lietotāji varam mēģināt izvairīties no neplānotas kartes bloķēšanas, ja dosim ziņu bankai, redzot aizdomīgi aprīkotu bankomātu. Bīstamākā iezīme – kartes ielikšanas vieta vai panelis virs tastatūras izskatās kā ārēji uzlikta, nevis bankomātā integrēta ierīce.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.