Ekumenists Sandrs Rīga (70) padomju laikos apvienoja kristīgi domājošos visā valstī, izveidoja totalitārā režīma uzstādījumus apdraudošu pagrīdes kustību un par to tika represēts. Ziemassvētkos viņš aicina domāt par vārdos neizsakāmo
Vienotība daudzveidībā bija jaunā mākslinieka un kristieša Sandra Rīgas devīze, kad viņš 1971.gada 13.oktobrī komunālajā dzīvoklī Rīgā sapulcēja līdzīgi domājošos no visas Padomju Savienības, lai pagrīdē dibinātu ekumenisko kustību (oikumenē sengrieķu valodā – apdzīvotā zeme). Ekumenu mērķi nebija politiski, viņi aicināja dažādu konfesiju ticīgos uz kopējiem evaņģēlija lasījumiem, lūgšanām. Ekumeni sāka izdot žurnālu Priziv par kristīgām tēmām. Tas pagrīdē iznāca no 1971. līdz 1984.gadam. Tagad izdevuma kopijas glabājas ASV Stenfordas Universitātes bibliotēkā.
Pirms pievēršanās kristietībai pagājušā gadsimta 60.gados Sandrs Rīga bijis populārs bohēmiskajās aprindās, biežs viesis mākslinieku, dzejnieku iecienītajā, nu jau par leģendu kļuvušajā kafejnīcā Kaza.
Sandra Rīgas ekumeniskās sarunas apmeklēja daudzi radoši cilvēki, disidenti, topošie garīdznieki. To vidū bija tagadējais katoļu arhibīskaps Zbigņevs Stankevičs, luterāņu arhibīskaps Jānis Vanags, disidente Lidija Lasmane-Doroņina. Arī mākslinieki, hipiji. Piecpadsmit gadus Sandrs Rīga nodzīvoja askēzē, atsakoties no dzīves baudām, pārvarot kārdinājumus. Uz ekumeniskām sanāksmēm cilvēki pulcējās gan Rīgā, gan pēcāk arī Maskavā, kur Sandrs nodzīvoja vairākus gadus.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.