Spilgtākā Eirovīzijas dziesmu tēma ir narkotiku lietošana, pareizāk sakot – piepeša, spilgta un fatāla iemīlēšanās
Teikšu godīgi – ideja veikt šāgada Eirovīzijas nacionālās atlases pusfinālistu dziesmu analīzi man nešķita diez cik veiksmīga, taču pēc neilga žurnāla Ir spiediena es tomēr piekritu. Būtībā jau ne ar ko neriskēju – lielākā daļa šo dziesmu (faktiski visas, izņemot vienu) pēc neilga brīža pazudīs no mūzikas vēstures lappusēm un jebkurš manis izteiktais viedoklis paliks bez īpašām sekām. Mūsdienu popkultūrā pie šāda īslaicīguma un eksistences iluzorā rakstura jau sen visi ir pieraduši. Arī paši mūziķi Eirovīziju uzskata tikai par iespēju parādīt televīzijā savu seju vai dejas soli, nevis iekrist atmiņā ar melodiju, tāpēc īpaši nesaspringst un izvēlas dziesmas, kā sportisti izvēlas rīkus dalībai sacensībās. Kam ir tāda iespēja, tas pasūta pie meistariem vai nopērk no ārzemēm, kuram nav, tas mēģina pagatavot pats, par paraugu ņemot jau pārbaudītus un izturīgus modeļus.
Nu jau kādu laiku dziesmas vairs īpaši neatšķiras cita no citas, iespējams nodalīt vien divus pamatvirzienus: tādas, pie kurām klausītājam vajadzētu sākt sist līdzi plaukstas, un tādas, pie kurām varētu sākt gribēties dejot. Centīšos arī es izjaukt ierasto Eirovīzijas dziesmu bezpersoniskumu un pievērst uzmanību dziesmu tekstiem, kas pēc idejas katrai dziesmai ir atšķirīgi un satur noteiktu, lai arī ne vienmēr apzinātu, vēstījumu.
Izteiktākā Eirovīzijas dziesmu tēma ir narkotiku lietošana, pareizāk sakot – piepeša, spilgta un fatāla iemīlēšanās, kas dziesmas galveno varoni pārsteidz un dara mazliet lepnu, jo pieredzes vai audzināšanas trūkuma dēļ viņš to uzskata par unikālu. «Tagad es jūtu un redzu, ka spīdu, kad tu esi līdzās. Lūk, kāpēc mana mīla ir tik stipra, neņem to ļaunā, atļauj tam būt man,» dzied Jānis Stībelis. «Es pamodos šonakt, paskatījos uz Mēnesi. Žilbinoša gaisma piepildīja manu istabu, es paskatījos pa labi – uz savu labāko pusi, un ir jau labi – ja tas ir viss, kas man pieder, lai nu tā būtu,» neko neslēpj grupas Musiqq dalībnieki.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.