Valūtu kari

ASV drukā naudu, Ķīna manipulē ar valūtas kursu, visi var ciest

Pagājuši nedaudz vairāk nekā divi gadi kopš investīciju bankas Lehman Brothers sabrukuma 2008.gada septembrī, un kopš tā laika gan valstu vadītāji, gan politikas un ekonomikas vērotāji ir kopumā atzinīgi izteikušies par pasaules lielāko tautsaimniecību spēju ja ne tieši sadarboties, tad vismaz ar savu rīcību nekaitēt citiem globālā tirgus dalībniekiem, neskatoties uz ekonomiskās krīzes radītajiem saspīlējumiem. Bažas par tirdzniecības ierobežojumu – protekcionisma – strauju pieaugumu nav piepildījušās, un lēmumu pieņēmēji visā pasaulē uzsver, ka viņi netaisās atkārtot pagājušā gadsmita 30.gadu kļūdas, kad tirdzniecības kari būtiski padziļināja ekonomisko krīzi un radīja priekšnoteikumus īsta kara uzliesmojumam.

Pateicoties lielvalstu vadītāju atturībai, pasaules ekonomika ir salīdzinoši ātri atkopusies. Atbilstoši jaunākajām Starptautiskā Valūtas fonda prognozēm tā šogad kopumā varētu augt par 4,8%, kas ir vairāk, nekā SVF gaidīja pat pirms trim mēnešiem. Starptautiskā tirdzniecība ir pieaugusi par vairāk nekā 40% 2010.gada pirmajā pusē, salīdzinot ar 2009.gada pirmajiem sešiem mēnešiem.

Taču šie skaitļi atspoguļo tikai slaveno «vidējo temperatūru slimnīcā», jo slēpj milzīgas atšķirības starp bagāto, attīstīto valstu un lielo, relatīvi nabadzīgo valstu izaugsmi. Jaunattīstības valstis pat pagājušajā, krīzes smagākajā gadā pieredzēja 2,5% izaugsmi un šogad varētu paplašināties par 7,1%. Lielākās un ietekmīgākās jaunattīstības valstis varētu augt vēl straujāk: Brazīlijai šogad prognozē 7,5%, Indijai 9,7% bet Ķīnai 10,5% izaugsmi. Savukārt attīstīto valstu tautsaimniecības pagājušajā gadā saruka par 3,2% un šogad atbilstoši SVF prognozēm cer izaugt par tikai 2,7%. Tādi attīstības tempi neļautu tuvākajā laikā nozīmīgi samazināt augsto bezdarbu šajās valstīs un rada bažas, ka tās varētu piedzīvot ilgstošu ekonomisko stagnāciju, līdzīgu tai, kāda piemeklējusi Japānu kopš tās nekustamā īpašuma burbuļa plīšanas pirms divdesmit gadiem.