Ņujorkas mēram Blumbergam bija skaidra vīzija par velosipēdistiem draudzīgāku pilsētu, un dažu gadu laikā riteņotāju skaits lielpilsētā dubultojās. Rīgas mērs Ušakovs vispirms godīgi atzīst, ka nezina, ko darīt, lai tā notiktu Rīgā, bet, kopā ar mums izbraucis pilsētas sarežģītākos šķērsojumus, gatavs ķerties pie pārmaiņām. Ir laiks, jo riteņbraucēju kritiskā masa Rīgā ir sasniegta
No rīta varu ilgāk pagulēt, – plati smaidot, kā pirmo velosipēda priekšrocību min Krišjānis Jantons, kurš Rīgā ar velosipēdu brauc jau četrus gadus un riteni pret sabiedrisko transportu nomaina tikai ziemas spelgonī. Patiesībā gan stāsts esot nevis par minūtēm, bet par neatkarību.
Tiesa, sākumā bijis grūti pierast pie steigas, rupjības un neiecietības, kas raksturo galvaspilsētas ielas, bet ir svešas dzimtajā Tērvetē. «Es ilūzijas neloloju, pieņemu spēles noteikumus – augstās apmales, agresīvos braucējus, zagļus un neesošus ceļa savienojumus,» teic Krišjānis. Viņaprāt, Rīga nav pārāk draudzīga pilsēta – nedz velosipēdam, nedz cilvēkam vispār.
Diemžēl to apliecina arī negadījumu statistika. Pērn un šogad Rīgā ceļu negadījumos iekļuvuši gandrīz 500 velosipēdistu. Smagi cietis 31 cilvēks, un bojā gājuši 12 riteņbraucēju.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.