Nedzīvo pilī • IR.lv

Nedzīvo pilī

3
Foto — Mārtiņš Zilgalvis, F64
Ieva Alberte

VĒLĒTĀJS. Ranta Šmite, z/s Apsītes saimniece balsos par Vienotību

Par Vienotību! – priecīgi saka Ranta Šmite. Izvēlēties bijis sarežģīti – skatīti pirmsvēlēšanu raidījumi, izvērtētas partijas un to tribīnes – mediji. «LNT diskusijās Stendzenieks slavē Par labu Latviju! Nu, cilvēki nav tādi muļķi, ka neredz to, kā ir patiesībā.» Raidījumos politiķi nestāstot par pašu paveikto, bet tā vietā atšaudoties ar openentu nepadarīto. «Taisa lērumu, lai novērstu uzmanību no sevis.» Gada frāzei varot izvirzīt Raivja Dzintara teikto, ka vecu ēzeli par kumeļu nepārtaisīt. «Kas nu PLL par saimniekiem: Plaudei – zaudējumi Vācijā, Šķēle nav saimnieks, bet pārpircējs. Ir kāds uzņēmums, kas pierāda, ka viņš spējīgs strādāt? Ķirsonam, gods kam gods, vismaz ir Lido.» Savukārt par Šlesera asarām Ranta teic: par tēva grēkiem nav jāatbild, taču, ja cilvēks vēlas iet politikā, nedrīkst slēpt faktus un melot.

Vienbrīd Šmite apsvērusi domu balsot par Raivi Dzintaru, taču bažījas, ka partija nepārsniegs 5% slieksni. Krustiņu biļetenā būtu pelnījusi tikai Anna Seile, kuru valmieriete vērtē kā gudru personību. Seile gan šogad no politikas aizgāja. Savukārt par Zaļo un Zemnieku savienību Ranta nebalsotu tāpēc, ka, pirmkārt, Lembergam ir tiesas process, otrkārt, Mārtiņš Roze zemnieku labā darījis pārāk maz. Apsītes nodarbojas ar piena lopkopību, un saimnieki ir noguruši no nenoteiktības. Pērn izcīnījuši Eiropas projektu tehnikas iegādei: nauda solīta pērn, dabūta šogad. Tagad atliek minēt, vai subsīdijas apliks ar nodokli, vai ne. Lai arī Šmitiem kredītu nav, tas nenozīmē, ka maks pilns naudas. «Nevar plānot darbus uz priekšu, ja nemitīgi kaut kas mainās. Te piena cenas, te nodokļi. Padomju laikā bija piecgades plāns, taču tagad nezini, vai nākamgad pienu vajadzēs. Alūksnes pieniniekiem vienā dienā pateica – mums jūs nevajag. Kurā valstī vēl ir neregulēta tirgus ekonomika? Lai jau – pirksim leišu un poļu produktus!» Kāds paziņa, mēbeļu darinātājs, teicis: ja nevarot pārdot galdus, ražojot krēslus. «Mēs pāris mēnešos nevaram pēkšņi aitas uzaudzēt un mest govis pie malas.»

Sākot saimniekot, Šmiti varēja tikai prātot, kāds būs lauksaimniecības modelis Latvijā. Orientējās uz vidēju saimniecību, nepirka zemi. Patlaban apsaimnieko 127 hektārus, pašiem pieder 37 no tiem. Slaucamas ir 70 govis, jaunlopi – 90. Gribētu paplašināties, bet iespēju nav, jo visapkārt zeme pārdota, lielākoties ārzemniekiem. «Šogad biju salidojumā, pabraukāju pa Latgali. Tur, kur agrāk bija ciemati, tagad logi tumši un mājas nezālēs. Lauki nav apstrādāti. Kas notiek?!»

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu