Francija ķērusies pie pretrunīgi vērtētās apņēmības deportēt romus no valsts. Kas turpmāk gaida šos cilvēkus?
Merizors de la Barbulesti atkal ir mājās, taču sliktā omā. Viņam ir 42 gadi, 15 mazbērnu, un vienīgais ienākumu avots ir diezgan nolietots akordeons. Merizors apsēžas koši sarkano ķieģeļu mājas pagalmā un nospēlē pasāžu no Vivaldi Četriem gadalaikiem. Lasīt notis viņš nemāk. Jaunus skaņdarbus apguvis pēc dzirdes. Tā iemācīja tēvs.
Akordeona spēlētājs ir ursari kastas loceklis. Šo romu nomadu senči savulaik ceļoja no ciema uz ciemu ar dancojošiem lāčiem. Merizora akordeons Verdi, kas ražots Vācijā jau pirms kara, ir tik nolietots, ka daži taustiņi ir nodiluši līdz plikam kokam. Sešas nedēļas Merizors ar to centās pelnīt iztiku Francijā, taču tad franču prezidents Nikolā Sarkozī negaidīti paziņoja par steidzamu plānu atbrīvot valsti no iebraukušajiem romiem.
POPULISTISKS SOLIS
Francijā mitinās aptuveni 15 000 romu, kas pēdējā laikā atceļojuši no Austrumeiropas. Daudzus no viņiem var sastapt apmetnēs ciemu un pilsētu nomalēs, un lielāka daļa pārtiek no gadījuma darbiem.
Pēc sadursmēm starp romiem un policiju Grenobles pilsētā un Senteņānā Sarkozī nolēma, ka ir pienācis laiks romus deportēt. Lai gan šo soli plaši kritizē gan pašu mājās, gan citās zemēs un to nosodījis pat Romas pāvests, diez vai Francijas prezidents savu lēmumu nožēlos. Aptaujas liecina, ka pārliecinošs franču vairākums atbalsta «ceļojošo cilvēku» sūtīšanu atpakaļ uz dzimteni.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.