Sākusi kā privātskolotāja, Dace Ziemele Orff mūzikas studijā tagad ik mēnesi māca gandrīz pustūkstoti bērnu. Krīze tai metusi loku
Pirms 20 gadiem, kad Latvijas Mūzikas akadēmiju (LMA) tikko beigusī pianiste Dace Ziemele kopā ar ģimeni bija devusies vīra studiju un darba braucienā uz Kanādu, viņš mudināja: kamēr gadu vecais mazulis guļ, ej ar viņu uz bibliotēku, lasi, domā, kas būsi! Dacei, kuras ģimenē ir klavierskolotāju tradīcijas (skolotāja ir arī mamma), teiktais bijis kā uguns pakulās – pierādīšu, ka varu nodarboties ar to, ko protu.
«Mana vērtība bija mana klasiskā krievu pianisma skola, mūzikas literatūras un teorijas zināšanas: viss, ko mums Mūzikas akadēmijā milzīgā apjomā par velti mācīja,» viņa saka, dzerot kafiju mājīgajā Orff studijā, daudziem vecākiem zināmajā rozā mājā pie Akmens tilta, uz kurieni katru nedēļu ceļu mēro ap pustūkstotis bērnu ne tikai no Rīgas, bet arī Bauskas, Ķekavas, Iecavas un citām tuvējām pilsētiņām. «Ar to varēju dzīvot un spīdēt, jo ar mūsu līmeni studentiem, kas var atļauties mācīties mūziku tikai pusstundu nedēļā, mēs esam kaut kas.»
Dace ir brīnišķīgs piemērs, kā ārzemēs iegūtās zināšanas likt lietā, atgriežoties Latvijā. Savukārt Orff ir veiksme, jo pierāda, ka, koncentrējoties uz sirdslietu un meklējot radošu pieeju, iespējams izveidot arī finansiāli stabilu modeli. Pie SIA Orff pirms trim gadiem izauga biedrība, kuras biedri ir visi vecāki, kuru bērni mācās studijā. Viss, kas paliek pāri pēc algu izmaksas četriem pedagogiem un diviem asistentiem, tiek ieguldīts instrumentu iegādē, pedagogu tālākizglītībā un telpu labiekārtošanā.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.