Eiropas Parlaments sper atbildes soļus uz Krievijas “melno sarakstu”

Krievijas vēstniekam Čižovam un vēl vienam diplomātam ir liegta brīva pieeja EP

Eiropas Parlaments (EP) ierobežo piekļuvi Krievijas diplomātiem un likumdevējiem un pārtrauc darbu ar kolēģiem Maskavā, šādi atbildot uz Krievijas pagājušajā nedēļā izplatīto Eiropas politiķu “melno sarakstu”, otrdien paziņoja EP prezidents Martins Šulcs.

“Pēc Eiropas politiķu un amatpersonu melnā saraksta publicēšanas Eiropas Parlamenta prezidents Martins Šulcs informēja Krievijas vēstnieku Eiropas Savienībā (ES), ka kamēr Krievijas varasiestādes nenodrošina savu lēmumu caurredzamību, viņš uzskata par pamatotu spert atbilstošus atbildes soļus,” teikts viņa biroja paziņojumā.

Šulcs informējis Krievijas vēstnieku Vladimiru Čižovu, ka viņam un vēl vienam diplomātam ir liegta brīva pieeja EP.

Tāpat EP pārtrauc sadarbību ar ES-Krievijas parlamentārās sadarbības komiteju un individuāli izskatīs Krievijas likumdevēju lūgumus apmeklēt parlamentu.

Kā LETA jau ziņoja, Nīderlandes premjerministrs Marks Rute piektdien pavēstīja, ka Maskava, reaģējot uz ES sankcijām, iesniegusi to ES politiķu sarakstu, kam liegts ieceļot Krievijā. Savukārt Somijas raidorganizācija YLE vēstīja, ka tās rīcībā nonācis dokuments ar Krievijā nevēlamo 89 politiķu vārdiem.

No Latvijas sarakstā iekļauti Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa (V), kā arī četri Latvijas deputāti Eiropas Parlamentā – Sandra Kalniete (V), Inese Vaidere (V), Artis Pabriks (V) un Roberts Zīle (NA).

Krievijas ārlietu ministra vietnieks Aleksejs Meškovs pirmdien paziņoja, ka saraksts izveidots pirms vairāk nekā gada, reaģējot uz ES sankcijām pret Krievijas pilsoņiem. Saraksta slepenību viņš attaisnoja ar nepieciešamību “aizsargāt tajā iekļauto cilvēku personas datus”. Vienlaikus Meškovs pauda neapmierinātību ar šīs informācijas nopludināšanu medijiem.

ES, ASV un citas rietumvalstis noteikušas sankcijas daudzām Krievijas augstākajām amatpersonām, Kremļa tuvākā loka cilvēkiem, kā arī Krievijas ekonomikas finanšu, aizsardzības un enerģētikas nozarēm, sodot Krieviju par Krimas aneksiju un Austrumukrainas destabilizāciju.