“FMS Software” vairāk nekā piecus gadus ierobežoja konkurenci starp izplatītājiem
Pagājušā gada nogalē Konkurences padome (KP) pieņēma lēmumu piemērot sodu 45 000 latu (64 000 eiro) apmērā vienam no lielākajiem grāmatvedības programmu izstrādātājiem Latvijā SIA “FMS Software”, trešdien informēja KP vadītāja Skaidrīte Ābrama.
“FMS Software” vairāk nekā piecus gadus ierobežoja konkurenci starp izplatītājiem, kas visā Latvijā tirgo grāmatvedības programmas “Horizon” (iepriekš “Apvārsnis”) un “HorizonStart” (iepriekš “Uvis”), tā liedzot klientiem – uzņēmumiem un valsts iestādēm – gūt labumu no izplatītāju sāncensības, ziņo LETA.
Latvijas IT uzņēmums vērsīsies tiesā, lai apstrīdētu KP noteikto 45 tūkstošu latu naudas soda piemērošanu uzņēmumam, biznesa portālu “Nozare.lv” informēja FMS Mārketinga un sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Laura Brīvība.
Pārbaudot Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja sniegto informāciju, KP konstatēja, ka “FMS Software” līgumos ar izplatītājiem iekļāvusi nosacījumu, kas ierobežo to iespējas savstarpēji konkurēt par klientiem. Ja viens izplatītājs bija sācis sarunas ar potenciālo klientu, tas šo klientu uz noteiktu laiku “rezervēja” un “FMS Software” ierobežoja citu izplatītāju iespējas uzrunāt konkrēto klientu.
Ievērojot minēto līguma nosacījumu, izplatītājiem nebija iespēju cīnīties par klientiem, piedāvājot tiem zemākas cenas vai labākus nosacījumus gan attiecībā uz programmu iegādi, gan pēcpārdošanas pakalpojumiem, piemēram, tiešo lietotāju – grāmatvežu – konsultēšanu u.c. Šāda rīcība saskaņā ar Konkurences likumu uzskatāma par aizliegtu vienošanas, sadalot tirgu un ierobežojot pircēju izvēles iespējas.
FMS izstrādāto programmu “Horizon” un “HorizonStart” izplatīšana notiek caur dīleru tīklu, kas pārklāj visas Latvijas teritoriju. Ar šīs programmatūras tirgošanu gan dīleriem, gan gala klientiem nodarbojas SIA FMS. Tā kā uzņēmumu “FMS Software” un FMS darbība ir cieši saistīta un Konkurences likuma izpratnē tie uzskatāmi par vienu tirgus dalībnieku, naudas sods “FMS Software” uzlikts solidāri kopā ar FMS.
Tā kā konstatētā konkurences ierobežojuma iniciators bija programmatūras izstrādātājs, KP lēma programmatūras izplatītājiem (dīleriem) sodu nepiemērot.
FMS IT pakalpojumus izmanto Finanšu ministrija, Valsts kase un Valsts ieņēmumu dienests, Iekšlietu ministrija, Aizsardzības ministrija, kā arī dažādi privātie uzņēmēji – “Latvijas Valsts meži”, SIA “Jānis Roze” un citi.
SIA FMS, kas agrāk bija pazīstams kā “FMS Group”, nodarbojas ar IT sistēmu ieviešanu, projektu vadību un konsultatīvu pakalpojumu sniegšanu. Savukārt SIA “FMS Software” pamatdarbība ir “Horizon” un “Horizon Start” izstrāde, uzturēšana un dīleru tīkla pārvaldība, kā arī individuālu programmatūras izstrādes projektu realizācija.
“Mēs Konkurences padomes lēmumam nepiekrītam un uzskatām to par nepamatotu. IT tirgū pats būtiskākais ir programmas gala lietotājs. Tādēļ, lai nodrošinātu atbilstošu kvalitāti, izplatītāji nereti vēršas pie programmu izstrādātājiem ar jautājumiem, kas skar tehniska rakstura konsultācijas vai atlaižu piešķiršanu. Tā ir nozares specifika, kuras mērķis ir sniegt labumu klientam, nevis deformēt konkurenci, kā to kļūdaini secina KP. IT tirgus ne visiem ir zināms, tādēļ esam vairākkārt vērsušies KP ar skaidrojumiem un aicinājuši analizēt un pārbaudīt ekonomisko kontekstu. Diemžēl mūsu argumenti tā arī nav ņemti vērā,” skaidro FMS valdes priekšsēdētājs Jānis Bergs, piebilstot, ka FMS nav saņēmis arī KP argumentus, kādēļ uzņēmuma sniegtie skaidrojumi ir noraidīti.
“Horizon” ir visvairāk lietotais Latvijā ražotais resursu vadības un plānošanas rīks, ko izmanto gan Latvijas uzņēmumi, gan pašvaldības. Tomēr tas nav vienīgais, jo Latvijā grāmatvedības programmas piedāvā gan vietējie, gan ārvalstu uzņēmumi.
“Pirms programmas iegādes uzņēmumi un iestādes izvērtē, kuru programmu izvēlēties: veic tirgus izpēti vai organizē publiskos iepirkumus. Varam būt gandarīti, ka “Horizon” ir viens no veiksmīgākajiem Latvijā izstrādātajiem IT produktiem, kas sevi pierādījis kā Latvijas, tā starptautiskajā tirgū. Līdz ar šādu KP lēmumu labākā pozīcijā tiek nostādītas lielās ārvalstu IT kompānijas, un tas negatīvi ietekmē Latvijas uzņēmumu konkurētspēju gan vietējā tirgū, gan pasaulē,” secina Bergs.
“FMS Software” dibināta 2007.gadā, un kompānijas pamatkapitāls ir 185 000 latu.
“FMS Software” 27,5% daļu pieder Normundam Bergam, tikpat daudz – Jānim Bergam, 14% – Uldim Putniņam, 11% – Jānim Rancānam, 9% – Olafam Loitam, 6% – Viesturam Birkantam, 5% – Aldim Silovam. Valdes priekšsēdētājs ir Jānis Bergs.
2012.gadu “FMS Software” noslēdza ar 1 335 688 latu lielu apgrozījumu un 19 677 latu lielu peļņu. 2011.gadā “FMS Software” apgrozījums bija 1 839 419 latu, bet peļņa – 178 001 lats.
Komentāri (22)
Anna Gaigule 08.01.2014. 16.29
Ja lietotāji gatavi pirkt slēgtā koda programmatūru, tad viņi ir absolūtā piegādātāja pakļautībā. Ņemot vērā kopējo Latvijas praksi valsts un pašvaldību institūcijās, FMS varētu apvainoties — “visi tā dara, bet kāpēc soda mūs?”.
Kad pieņems likumu, ka par nodokļu maksātāju naudu iegādātai sistēma drīkst būt tikai atvērtā pirmkoda programmatūra, tad pamazām pakalpojumu cenas atbildīs reālajām izmaksām.
2
oskaar > Anna Gaigule 09.01.2014. 01.19
Nu- ar atvērtā koda programmatūru varētu būt tikpat lielas ķibeles.
Uzliekot kaut kādu atvērtā koda programmatūru parasts cilvēks ir lielākā ķezā nekā ar slēgto!
Nopērkot slēgto, viņam pārdevējs dod kaut kādas garantijas, piedāvā kaut kādu servisu.
Installējot Atvērto- “dzelžu” īpašniekam nākas paļauties uz to speciālistu, kurš solās visu sakārtot tā, lai tas strādātu normāli.
Man nav nekādas iebildes pret atvērtā koda programmatūru, bet ir jāsaprot, ka tās tiek piedāvātas lietotājam “Kā Ir!”. Un neviens nedod garantijas, ka tās darbosies tieši tā, kā tām darboties ir paredzēts. Var gadīties arī kļūmes.
Ja par nodokļu maksātāju naudu valsts institūcijas varēs iegādāties (kāda tur iegādāšanās- tās taču ir par velti!) tikai atvērtā pirmkoda programmatūru, tad jārēķinās ar to, ka:
1. dokumentu apritē iestāsies bardaks, jo atvērtā pirmkoda programmatūras nespēj NOPIETNI strādāt ar MS Office dokumentiem.
2. kaut kādi jautri puiši ar droši vien labām prasmēm datoru jomā no nodokļu maksātāju kabatām izsūks vairāk naudas, nekā to šobrīd izsūc Microsoft.
Varbūt, cienījamais nesapratāt?- tās būs Apkalpošanas Izmaksas!
P.S.- ja lietotāji ir gatavi uzstādīt atvērtā koda programmatūru, tad viņi ir absolūtā šī uzstādītāja pakļautībā- ja vien paši nav speci programmēšanā.
0
Anna Gaigule > Anna Gaigule 09.01.2014. 18.02
Visādas ķibeles var būt ar jebkādu programmatūru. Bet monopola izveide ar atvērtā pirmkoda programmatūru gan nav iespējama.
Kods ir pieejams visiem un lielākais spēlētājs ir labākais, nevis nekaunīgākais. (Pasekojiet līdzi konkurentu cīņām: OpenOffice pret LibreOffice, Debian pret Ubuntu pret RedHat, SystemV pret Upstart pret Systemd, u.t.t. u.t.jpr.)
0
Alise 08.01.2014. 12.15
Vienmēr esmu uzskatījis, ka aizliegums ražotājam noteikt dīleriem pienākumu savu preci izplatīt par vienu konkrētu cenu, nebūtu uzskatāms par konkurences ierobežojumu.
Diez vai konkurence ir jāveicina starp vienu un to pašu produktu pie dažādiem dīleriem. Konkurence ir jāveicina starp dažādu ražotāju līdzīgiem produktiem. Būtu sodāma rīcība, ja vairāki grāmatvedības programmu ražotāji vienojas, piemēram, ka nelaidīs cenas zemāk par tik un tik, vai ja tie sadala tirgu, piem., viens ņem Latvijas Daugavas labo krastu, otrs kreiso, vai kā tamlīdzīgi.
Kādēļ gan ražotājs nevarētu noteikt, piemēram, ka tas savai precei vēlās visur vienādu gala cenu un servisa nodrošinājumu?
Piemēram, kādēļ Lāču maize nevarētu noteikt tirgotājiem, ka viņi vēlas, lai konkrēts maizes izstrādājums visur maksā vienādi, piem, 2,99 EUR. Lāču maizei tak nav jākonkurē ar Lāču maizi, lai viņi konkurē ar citiem maizes ražotājiem. Un veikaliem, savukārt būtu jākonkurē, nevis kurš lētāk no ražotāja preci izspiedīs, bet ar servisu, veikala iekārtojuma ērtumu, veikala darba laiku un tādām lietām.
0