Horvātija ES tiek uzņemta desmitgadi pēc tam, kad tā iesniedza pieteikumu uzņemšanai blokā
No 1.jūlija plkst.00.00 Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu skaits palielinājies līdz 28, jo blokam pievienojusies Horvātija.
Zagrebā pievienošanos ES svin ar plašām svinībām pilsētas lielākajā laukumā, kur pulcējušies tūkstošiem cilvēku, vietējās un ārvalstu amatpersonas, tai skaitā Eiropadomes prezidents Hermans van Rompejs. Savukārt uz Horvātijas robežpunkta ar Slovēniju pusnaktī simboliski tika noņemts uzraksts “muita”, bet uz robežas ar Serbiju uzstādīta zīme “Eiropas Savienība”, ziņo LETA/AFP.
“Tas patiesi ir vēsturisks mirklis,” Horvātijas oficiālās pievienošanās priekšvakarā paziņoja van Rompejs, piektdien Briselē notikušajā samitā izraisot klātesošajam Horvātijas premjeram Zoranam Milanovičam veltītu aplausu vētru.
“Jūs vienmēr esat bijis eiropietis. Tagad jūs esat pilntiesīgs mūsu Eiropas Savienības loceklis. Jūsu valsts ir smagi strādājusi”, lai iestātos ES, norādīja van Rompejs. “Tas nozīmē jaunas iespējas, bet arī jaunus pienākumus. Tas nozīmē kopīgu nākotni.”
Horvātijas uzņemšana ES ir septītā reize, kad savienība paplašinājusies. Un tā atgādina mums visiem par “Eiropas” projekta galveno mērķi – “dzīvot kopā mierā, dzīvot kopā pārticībā” -, norādīja van Rompejs.
Horvātijas kļūšana par 28. Eiropas Savienības (ES) dalībvalsti ir nozīmīgs notikums valstij, kas 1991.gadā izstājās no Dienvidslāvijas un pasludināja neatkarību, kam sekoja četrus gadus ilgs neatkarības karš. Eiropas Savienība joprojām ir parādu krīzes pārņemta, tomēr Horvātija savu pievienošanos blokam uzskata par uzvaru.
“Jā, krīze ir šeit, bet kopā mēs esam spēcīgāki. Vienīgais veids ārā no krīzes ir “vairāk Eiropas” nevis “mazāk Eiropas”,” uzskata Horvātijas prezidents Ivo Josipovičs. Viņaprāt, galvenais pierādījums tam ir tas, ka neviena no līdzšinējām 27 bloka dalībvalstīm to nav pametusi. Kāda valsts būtu varējusi pamest ES, tomēr neviena to nav izdarījusi, norāda prezidents.
Horvātija ES tiek uzņemta desmitgadi pēc tam, kad tā iesniedza pieteikumu uzņemšanai blokā. Horvātija kļūst par otro bijušās Dienvidslāvijas republiku aiz Slovēnijas, kas pievienojas ES. “1.jūlijs ir svarīgs datums, pirmā jaunās ēras diena Horvātijai (..) Vēsturiski, psiholoģiski, politiski. Tā ir pirmā diena Eiropas Horvātijai,” norāda Josipovičs, piebilstot, ka viņš tomēr saglabā reālistisku skatījumu attiecībā uz ES sniegtajām iespējām, jo iestāšanās ES vien pati par sevi neradīs brīnumus. Iestājoties ES Horvātija varēs pretendēt uz bloka finansiālu atbalstu gandrīz 12 miljardu eiro apmērā, kas palīdzēs stiprināt Horvātijas ekonomiku un padarīt to konkurētspējīgu, tomēr sava ekonomika galu galā būs jāmodernizē pašai Horvātijai, ar vai bez ES palīdzības.
Tomēr, neskatoties uz svinībām, pacilātajām uzrunām un lielo izkārtni, kas rotā Eiropas Komisijas (EK) ēku Briselē un vēsta par Horvātijas iestāšanos ES, vērojama vien niecīga pacilātība par vēl vienas grūtībās esošas valsts pievienošanos blokam.
Pirmā ES jaunā dalībvalsts kopš Bulgārijas un Rumānijas pievienošanās 2007.gadā izrādās arī visai nepopulāra bloka iedzīvotāju vidū, aptaujas datiem liecinot, ka vairums eiropiešu neatbalsta paplašināšanos pēc vairākus gadus ilgušās recesijas un taupības.
“Šīm kāzām nesekos medusmēnesis, ņemot vērā pašreizējā socioekonomiskā un politiskā konteksta sarežģītību,” norāda Eiropas Politikas centra (EPC) eksperte Korina Stratulata. “Tā vietā Horvātija uzreiz nonāks atturīgās laulībās, un tai būs sevi jāpierāda,” uzsver Stratulata, norādot uz ne tik priekpilno noskaņojumu ES varas gaiteņos, ņemot vērā bijušās Dienvidslāvijas valsts ekonomikas pasliktināšanos.
EK jau brīdinājusi Horvātiju, ka tai varētu tikt piemērota sankciju procedūra, ja tā nākamgad pārsniegs ES noteikto parādsaistību līmeni 60% no iekšzemes kopprodukta (IKP) apmērā, kā liecina pašreizējās prognozes.
Horvātija prognozē, ka valsts ekonomika šogad pieaugs par 0,7% un par 2,4% nākamgad, bet EK tai lēš 1% kritumu šogad un vien vāju atveseļošanos nākamgad ar 0,2% izaugsmi.
Tikmēr budžeta deficīts šogad prognozēts 4,7% apmērā, bet nākamgad tas varētu sasniegt pat 5,6% no IKP, krietni pārsniedzot ES noteikto 3% limitu. Vienlaikus bezdarbs Horvātijā varētu palielināties virs 18%. “Horvātijai draud būtiski sarežģījumi,” pagājušajā mēnesī ziņojumā norādīja EK, uzsverot uz nepieciešamību atjaunot izaugsmi, stiprināt valsts finansiālo stāvokli un veicināt konkurētspēju.
Komentāri (50)
dace_ampermane 01.07.2013. 12.02
Viedoklis_lv
kas tev to viedokli ir tik fundamentāli sačakarējis?
2
janis17 > dace_ampermane 01.07.2013. 12.14
Antonijas iela
0
inta_s > dace_ampermane 01.07.2013. 12.17
Tie ir fakti. Piekrītu, ka tie var nepatikt un sačakarēt kāda izdomāto realitāti, bet tas jau tos nepadara par neesošiem.
http://youtu.be/vnuAh3esdpE
0
inta_s 01.07.2013. 13.16
Kāpēc neraksta ka ASV režīma atbalstītie nemierinieki Sīrijā nogriezuši galvu katoļu priesterim? Safilmējuši atkal visas detaļas savam slimajam noziegumam.
0
inta_s 01.07.2013. 08.36
Nabadziņi vēl nezin kādās nepatikšanās ir iepinušies.
7
+1
-3
Atbildēt
+1
-2
Atbildēt
+2
-2
Atbildēt
+2
-2
Atbildēt
+1
-1
Atbildēt
+1
-1
Atbildēt
+2
-1
Atbildēt
@inta_s > inta_s 01.07.2013. 11.37
Mjā, vienmēr jau kas cits vainīgs tikai ne EURO.
Gan Grieķijā, gan Spānijā, gan Itālijā, gan Īrijā, gan Kiprā, gan Slovēnijā, gan Portugālē, gan ai jau aizmirsu visus tos kas ielidojuši…
0
inta_s > inta_s 01.07.2013. 12.39
Īriju skāra krīze kā rezultātā aizņemšanās programma un nu tās parāds ir 117 % no IKP. Latvijai ir ap 45% no IKP. Pie 100% tas ir vairāk kā ļoti bīstams pasākums.
http://www.ft.com/intl/cms/s/0/feff200e-dd75-11e2-a756-00144feab7de.html
0
Ieva Aile > inta_s 01.07.2013. 10.37
Lai izvairītos no aizdevuma, Slovēnija plāno izpārdot īpašumus
Jānis Rancāns, 2013. gada 8. maijs 12:00
Slovēnija plāno pārdot savu lielāko telekomunikāciju operatoru, kā arī otru lielāko banku, tādējādi cenšoties uzlabot situāciju savās finansēs un izvairīties no starptautiskā aizdevuma.
Ekonomisko nedienu nomocītā valsts izstrādā tautsaimniecības reformu plānu, lai izvairītos no maksātnespējas, un atjaunotu investoru uzticamību. Tāpat valsts politiskajiem spēkiem jāvienojas par budžeta izdevumu samazināšanu, tomēr to apdraud vienprātības trūkumus valdošajā koalīcijā, vēsta Reuters.
Šādos apstākļos Slovēnijas valdība apsver bankas Nova Kreditna Banka pārdošanu, kas līdz šim atradās valsts īpašumā. Paātrināt privatizāciju aicinājusi Slovēnijas Centrālā banka – īpaši uzsverot nepieciešamību pēc šī procesa sektoros, kur «tirgus ir daudz efektīvāks nekā valsts».
Privatizācija var skart ne tikai Slovēnijas finanšu sektoru, bet arī telekomunikācijas. Ekonomiskās krīzes nomocītā valsts, kā vienu no papildus finansējuma gūšanas avotiem, apsver arī lielākā telekomunikāciju operatora Telekom pārdošanu.
Neesot gan īpaši skaidrs, kuru interesētu banka, kas jau vairāk nekā gadu mēģina atrast stratēģisko partneri un kuras īpašumā ir miljoniem vērti «sliktie kredīti». «Šobrīd, kad Slovēniju daudzi sauc par nākamo Kipru, tikpat kā nav investoru, kuriem pietiktu drosmes piekrist šādam darījumam,» sarunā ar Reuters atzina anonīms avots baņķieru aprindās.
Prognozēts, ka Slovēnija šogad nespēs sasniegt budžeta deficīta mērķi trīs procentu apmērā no iekšzemes kopprodukta. Pērn valstij izdevās to samazināt līdz 4% no IKP (no 6,4% 2011. gadā). Eiropas Komisija lēš, ka Slovēnijas budžeta deficīts šogad sasniegs pat 5,3% no IKP.
Aizvadītajā nedēļā starptautiskā reitingu aģentūra Moody’s samazināja valsts kredītreitingu no Baa2 līdz Ba1, tādējādi tas «iekritis» tā sauktajā «miskastes» reitingu zonā. Neskatoties uz to, Slovēnijai izdevās pārdot obligācijas 3,5 miljardu ASV dolāru vērtībā, kas valstij ļaus kādu laiku izvairīties no starptautiskā aizdevuma lūgšanas.
0
inta_s > inta_s 01.07.2013. 10.57
Ū, Slovēnija, tie jau arī bija tie laimīgie kas paspēja iestāties EURO zonā.
Viņu ziņa latviešiem šeit:
http://youtu.be/meOCdyS7ORE
Vilka kungam tāda interesanta izpratne par atveseļošanos EURO zonā un ka viss atkal ir normāli. Doma tāda:
Pirmdien vajadzēja ESam maksāt parādu ko tas nevarēja, tāpēc to pārcēla uz piektdienu tikai papildus nāk klāt vēl lielāki % tātad parāds kļūst lielāks, bet par to jau nav jāuztraucas jo šodie ir trešdiena, tā kā viss nav tik slikti kā pirmdien, tad var teikt ka situācija ir uzlabojusies! Vai ne?
0
Ieva Aile > inta_s 01.07.2013. 11.33
Cik atceros,Slovēnija savulaik bija pati attīstītākā kādreizējās Dienvidslāvijas daļa,kas turklāt tika ārā no sava ”sojuza” bez ievērojamiem kara postījumiem.Tādai valstij zem gādīgā Eirosavienības spārna,ar svētīgo euro ietekmi vajadzēja uzplaukt kā krāšņai puķei …Nuja,tie slovēņi ir nejēgas,salaida visu perspektīvo saimniecību grīstē…Latvija,kurā vienmēr ir bijuši īstu,kārtīgu,es pat teiktu, izcilu saimniecisku vadītāju plejāde ar Godmani,Kalvīti un Dombrovski priekšgalā,eurozonā visiem parādīs,kur vēži ziemo!
0
inta_s > inta_s 01.07.2013. 13.03
Nevar salīdzināt Īrijas min. algu ar Latvijas min. algu lai pateiktu vai Īrija ir vai nav ielidojusi. Jo Latvijai nekad nav bijusi tāda min. alga kā Īrijai – arī pirms Īrija iestājās EURO zonā.
Skatoties kā Īrija vai Islande pārdzivoja krīzi redzams ka Islande to paveikusi daudz labāk. īrijā bezdarbs ap 13,5%, Islandē 5,5%
0
janis17 > inta_s 01.07.2013. 09.54
Jā, 7 000 000 000 EUR gadā ir baigās nepatikšanas :)
0