Postpadomju domāšana Dziesmu svētku biļešu dalīšanā • IR.lv

Postpadomju domāšana Dziesmu svētku biļešu dalīšanā

77
Laimīgais Dziesmu svētku biļešu ieguvējs 6.aprīlī. Foto: Evija Trifanova, LETA
Inga Konrade

Trešdaļu biļešu uz Dziesmu un deju svētkiem joprojām rezervē “vajadzīgiem” cilvēkiem un savējiem

Trešā daļa jeb 32% biļešu no kopējā skaita uz deviņiem XXV Vispārējiem latviešu Dziesmu un XV Deju svētku koncertiem ir ielūgumi, iepriekš rezervētas vietas un vietas, kas esot nepieciešamas mākslinieciskai (sēdvietas senioru koriem, ārvalstu kolektīviem) realizācijai. Vismazāk biļešu iedzīvotājiem bija pieejams uz noslēguma koncertu Mežaparka Lielajā estrādē – uz to ielūgumi bija vairāk nekā puse no sēdvietu skaita, raisot iedzīvotājos lielu neapmierinātību ar biļešu tirdzniecības organizāciju. Organizatori vaino Mežaparka estrādes un stadiona ietilpību.

Kultūras ministrijas pārstāve Ieva Līne un Dziesmu un deju svētku preses sekretāre Inga Vasiļjeva problēmu saskata tajā, ka Mežaparka estrādē esot pārāk maz skatītāju vietu. Turklāt, pēc Vasiļjevas domām, bezmaksas ielūgumu izsniegšana uz pasākumiem esot vispārpieņemta prakse Latvijas kultūras dzīvē.

Arī Nacionālā kutūras centra direktore Dace Melbārde uzskata, ka saspīlētā situācija par biļešu iegādi būtu jārisina, nevis pārdomājot biļešu izplatīšanu, bet gan uztaisot “normālu stadionu un paplašinot Mežaparka estrādes skatītāju zonu”. 

Pieprasījums pēc svētku biļetēm 100 reizes pārsniedza piedāvājumu, trešdien Dziesmu un deju svētku padomes sēdē teica Melbārde. Patlaban pārdoti jau 91,5% no svētku biļetēm, līdz ar to tirdzniecībā vēl pieejami 8,5% no svētku biļetēm. Daudz biļešu pieejams uz vokāli simfoniskās mūzikas koncertu, kas būs augstas kvalitātes koncerts.

Tomēr kultūras socioloģe Dagmāra Beitnere šo bezmaksas ielūgumu dāvāšanu amatpersonām un daudzajiem viesiem uzskata par “postpadomju pasākumu”.

Ir.lv uzzināja, ka uz noslēguma koncertu Mežaparkā 7.jūlijā tika rezervētas un ielūgumiem atvēlētas 10 732 biļetes no kopējā 21 912 sēdvieta skaita. No kopējā sēdvietu skaita 2463 būs “aizņemtas” mākslinieciskai (sēdvietas senioru koriem, ārvalstu kolektīviem) un tehniskai realizācijai, 4600 sēdvietu paredzētas valsts amatpersonām un deputātiem, vēl 6132 biļešu iepriekš rezervētas ir paredzētas pašvaldībām un Pasaules Brīvo latviešu apvienībai. Tādēdāji tirdzniecībā 6.aprīlī nonāca tikai niecīga daļa – 8717, raisot vispārēju neapmierinātību.

Tiesa, uz noslēguma koncerta ģenerālmēģinājumu Mežaparkā tirdzniecībā pieejamo biļešu skaits bija lielāks – 19 068. Situācija ar biļetēm uz deju koncertu lieluzvedumiem bija labāka. Tirdzniecībā pieejamo biļešu skaits uz koncertiem “Tēvu laipas” Daugavas stadionā 5. un 6.jūlijā bija mazliet vairāk nekā puse – kopā 12 418. Daugavas stadiona ietilpība ir 5754 sēdvietu, tātad kopā uz četriem lieluzveduma koncertiem pieejamo sēdvietu skaitam jābūt 23 016.

Ir.lv noskaidroja, ka ielūgto personu saraksts uz Dziesmu un deju svētkiem aizņem 18 lapas un tas ir publicēts Latvijas Nacionālā kultūras centra mājas lapā. Svētku preses sekretāre Inga Vasiļjeva informēja, ka ielūgto valsts amatpersonu skaits uz kopējā ielūgumu fona esot neliels – 466 ielūgumi – Saeimas deputāti, ministri, parlamentārie sekretāri, ministriju valsts sekretāri, UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas starptautiskie goda viesi, Eiropas Parlamentā ievēlētie deputāti.

Pārējie ielūgtie viesi ir bijušie Valsts prezidenti, kultūras ministri, ministrijas pakļautības iestāžu vadītāji, Dziesmu un Deju svētku padome, svētku rīcības komiteja, Rīgas domes deputāti un darbinieki. Lielākā daļa ielūgumu paredzēti pašvaldībām un goda viesiem.

Lai arī publiskajā telpā izskanējis daudz kritisku viedokļu par politiķu apdāvināšanu ar bezmaksas ielūgumiem uz Dziesmu un deju svētku noslēguma pasākumu, svētku rīkotāji uzsver, ka tas gluži neatbilstot patiesībai, jo ielūgumi deputātiem tiekot piedāvāti, pretī aicinot sniegt ziedojumus. Daži Saeimas deputāti jau pauduši viedokli, ka viņi var nopirkt biļetes.

Tomēr joprojām, izpētot milzīgo sarakstu ar svētku viesiem, nav skaidrs, vai patiesi šo sarastu nevarētu samazināt. Te atrodami tādu cilvēku uzvārdi, kuri nebūt nav no trūcīgākajiem Latvijā, piemēram, Jānis Zuzāns (spēļu elles “Alfor” īpašnieks), a/s “ABLV Bank” īpašnieki Oļegs Fiļs un Ernests Bernis, a/s “Latvenergo” valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs, Latvijas Komercbanku asociācijas prezidents Mārtiņš Bičevskis, valsts kontroliere Elita Krūmiņa. Ielūdzamo sarakstā tikuši arī politiķis Aigars Štokenbergs, “Latvijas dzelzceļa” vadītājs Uģis Magonis un valdes loceklis Ēriks Šmuksts, ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers un Latvijas Bankas vadītājs Ilmārs Rimševičs, tiesībsargs Juris Jansons un KNAB vadītājs Jaroslavs Streļčenoks, tāpat kā uz Rīgas domi no Zaļās partijas kandidējošais Guntis Belēvičs. Sarakstā ir arī Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Līga Meņģelsone un uzņēmējs Vitālijs Gavrilovs, LMT šefs Juris Binde un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidents Gundars Strautmanis.

Viesiem pienākas ielūgums divām personām. Ja kaut vai svētku preses sekretāres Vasiļjevas minētās 466 ielūgtās amatpersonas pirktu biļetes par 20 latiem, valsts kasē ienāktu 9320 latu.

Viesiem, kuri pretendē uz svētku ielūgumiem un vietu rezervāciju, līdz 25.aprīlim ir jāapstiprina, vai ielūgums tiks izmantots. No 1.maija ielūgumi un neizpirktās rezervētās biļetes nonākšot tirdzniecībā.

Pasaules pieredze rāda, ka ir dažādi veidi, kā lielos masu pasākumos, uz kuriem ir milzu pieprasījums pēc biļetēm un ir skaidrs, ka to visiem gribētājiem nepietiks, iespējami atbildīgi un taisnīgi rīkoties ar biļetem. Viens no labiem piemēriem ir pērngada Londonas olimpiskās spēles, kad uz biļetēm tika rīkota izloze. Tajā varēja pieteikties ikviens, kurš vēlējās. Izlozē piedalījās arī Londonas mērs, kurš tomēr nebija to laimīgo vidū, kuri laimēja biļetes uz spēlēm. Izloze bija datorizēta un laimīgie biļešu ieguvēji tās vēlāk izpirka.

Kultūras socioloģe Dagmāra Beitnere Dziesmu un deju svētku organizatoriem liek atcerēties, ka vairs nav padomju laiki ar to tradīcijām un “blatiem”, un aicina atgriezties pie pirmo dziesmu un deju svētku gara: “Dziesmu un deju svētki mums ir nepieciešami, jo, šiem svētkiem sākoties, mēs kļuvām par nāciju.” Viņa svētku organizatorus aicina novērtēt, vai patiesi ir vajadzīgi tik daudzi bezmaksas ielūgumi, “jo pašlaik valdības loža Operā bieži vien ir tukša”.

Svētku organizatori un Kultūras ministrija visu vainu veļ uz Mežaparka estrādes ietilpību un nepietiekamo vietu skaitu skatītājiem. Šo problēmu ministrija cer atrisināt līdz 2018.gadam, kad notiks nākamie Dziesmu un deju svētki un Latvija svinēs valsts simtgadi.

Dziesmu un deju svētku biļešu rezervēšanas un ielūgumu izsniegšanas kārtību izskatīja un apstiprināja Dziesmu un deju svētku padome – kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende (NA), izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis, finanšu ministrs Andris Vilks (Vienotība), Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāte Inguna Rībena (Vienotība), Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs (SC), Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Andris Jaunsleinis, Valsts prezidenta sabiedrisko projektu vadības padomniece Karīna Rāviņa-Vimba un ANO Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas Latvijas Nacionālās komisijas ģenerālsekretāre Dagnija Baltiņa.

XXV Vispārējie latviešu Dziesmu un XV Deju svētki notiks no 30. jūnija līdz 7. jūlijam.

 

Komentāri (77)

enjoy 10.04.2013. 21.21

Prezidentam, PM, saeimas galvai, kultūras izcilībām mūzikā un dančos, lielajiem sponsoriem ielūgumus. Ministriem, ārzemju kultūras cilvēkiem, pašvaldību pārstāvjiem rezervēta iespēja iegādāties. Bet kādā sakarā parlamentāriem sekretāriem un ministriju bufetniecēm ir brīvbiļetes?

+5
0
Atbildēt

0

Una Grinberga 10.04.2013. 20.29

Protams, lai nomierinātu sakarsušos prātus DzSv padome izdomājusi, ka caurlaides mēģinājums sestdien no rīta arī būs atvērts publikai. Vai tas ir tādēļ, lai dzītu diriģentus stresā un skatītājiem rādītu vēl nepieslīpētu rezultātu tikai pēc 2 dienu sadziedāšanās. Absolūti muļķīgs lēmums!

+2
0
Atbildēt

2

    janis17 > Una Grinberga 10.04.2013. 20.38

    paldies džeristu & co spiedienam. Nevīžo reizi par četriem gadiem piecelties agrāk, aizslāt līdz kasēm, ja jau tas liekās tik svarīgi un pa lētu naudu nopirkt biļetes…
    Bet pēc tam kauc pa visu pasauli – “netaisnība, žuļiki, maukas visi ir, dajoš augstāku cenu biļetēm, lai visi biezie var tikt un nav agri jāceļās un jāstāv rindā, jā un dombrovskis un ķīlis lai stāv rindā pēc biļetes… “

    +3
    -3
    Atbildēt

    0

    Signija Aizpuriete > Una Grinberga 10.04.2013. 21.07

    ——–
    Postpadomju domāšana Dziesmu svētku biļešu dalīšanā
    ============================================================================
    Nepiekrītu, – jo “1920-os gados tāpat kā šodien valstiskajos pasākumos savas goda vietas pieprasīja un itin bieži arī saņēma tie, kam bija “naudas vara”, uzskatot, ka tas ir pats par sevi saprotams. Tomēr šoreiz [Z.A.Meierovica bērēs 1925.g.27.augustā] tas tā nebija noticis. “Jaunāko Ziņu” izdevēja Emīlija Benjamiņa bija izteikusi Ārlietu ministrijai neapmierinātību par to, ka bērēs viņa neesot cienīgi nostādīta pienācīgā vietā. Kā rakstīja prese, pirmās šķiras – baltās-biļetes bija izdalītas vienīgi valdības, Saeimas un diplomātiskā korpusa pārstāvjiem. Vietu bija 300, bet pretendentu – 800. (..)E.Benjamiņa esot dabūjusi kā preses pārstāve otrās šķiras – dzelteno – biļeti. Avīze “Aizkulises” to raksturoja īsi – tādēļ arī Benjamiņa palikusi no dusmām zili melna.”
    (‘Spožās dzīves skumjās beigas’, 22.08.1999. Lauku Avīze)

    +2
    0
    Atbildēt

    0

dro 10.04.2013. 15.49

Kārtējā vētra ūdensglāzē:)

+9
-7
Atbildēt

4

    Signija Aizpuriete > dro 10.04.2013. 17.00

    ——-Kalvis Apsītis Personīgi man šīs biļetes nerūp. Bet šis neko labu neliecina par mūsu valsti. ============================================================================ Tas daudz ko liecina par to partiju, kuras izvirzītā ministre tagad šeptējas Kultūras ministrijā.
    Iespējams, ne viens vien lakuča domubiedrs vēl aktīvi uzdarbojās?

    “Jaunzeme-Grende: kultūras nozare nākamgad saņems 1 miljonu latu no valsts kapitālsabiedrību peļņas”

    http://www.tb.lv/jaunums/jaunzeme-grende-kulturas-nozare-nakamgad-sanems-1-miljonu-latu-no-valsts-kapitalsabiedribu-pelnas

    +2
    -1
    Atbildēt

    0

    cheszz > dro 10.04.2013. 19.08

    KA teica: Protams, vietas tukšas nepaliks, amatpersonas, kas neies, atdos biļetes draugiem.
    ……
    Lasīju, ka šīs biļetes nevarēšot atdot citiem.

    +3
    -1
    Atbildēt

    0

    janis17 > dro 10.04.2013. 17.00

    lno,Pilnīgi parezi!

    +5
    -1
    Atbildēt

    0

    aivarstraidass > dro 10.04.2013. 16.45

    Personīgi man šīs biļetes nerūp. Bet šis neko labu neliecina par mūsu valsti. Protams, vietas tukšas nepaliks, amatpersonas, kas neies, atdos biļetes draugiem. Bet civilizētā pasaulē ielūgumus dala pēc citiem principiem – tādiem cilvēkiem, kuriem ir liels ieguldījums attiecīgajā kultūras nozarē, svarīgākajiem sponsoriem. Un šādu cilvēku nemēdz būt tūkstošiem.

    Ir tāds Lielais teātris Maskavā – man 80-to gadu beigās bija kursabiedrs, Maskavas ebrejs, teicamnieks, ļoti atbildīgs puisis. Un viņš stāstīja, ka bija jau daudzas reizes mēģinājis kaut kā dabūt biļetes – viņam bijis jau vienalga uz kādu izrādi, gribējis vnk. paskatīties kā tur iekšā izskatās. Lieki piebilst, ka teātru dzīvei viņš nopietni sekoja līdzi, un uz citiem teātriem biļetes vieglāk vai grūtāk, bet arvien bija dabūjis. Un tā tas arī palika – un netika viņš uz Lielo teātri. Tas ir “ielūgumu princips” novests līdz galējībai. Cilvēki iedalīti divās kategorijās – ir tie, kuri var sadabūt ielūgumus un ir tie, kuri nevar. Vienam tas bezmaz vai pēc statusa pienākas, bet cits nevar dabūt, lai kā arī censtos.

    +7
    -2
    Atbildēt

    0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu