FOTO: Nodibina Nacionālās rakstniecības atbalsta fondu • IR.lv

FOTO: Nodibina Nacionālās rakstniecības atbalsta fondu

24
Uzstājas dzejnieks Knuts Skujenieks. Foto: Toms Kalniņš, Valsts prezidenta kanceleja

Fonds jau pirms dibināšanas saņēmis pirmos ziedojumus

Nacionālās rakstniecības atbalsta fonds jau pirms tā dibināšanas saņēmis pirmos ziedojumus. Viens no ziedotājiem bijis arī fonda patrons, Valsts prezidents Andris Bērziņš, raksta LETA. Tiesa, prezidents neatklāja, cik lielu naudas summu ziedojis fondam, taču norādīja, ka tā bijusi kā sēkla turpmākajai fonda attīstībai.

Fonda dibinātāja un dzejniece Liāna Langa ceturtdien fonda dibināšanas dienā sacīja, ka fondam, kas vēlas iegūt arī sabiedriskā labuma organizācijas statusu, naudu jau ziedojuši vairāki uzņēmēji, bet pagaidām viņa nevēlējās atklāt ne ziedoto līdzekļu apjomu, ne ziedotāju vārdus.

Pirmie konkursi, kuros varēs pieteikties rakstnieki, lai saņemtu atbalstu manuskriptu rakstīšanai, varētu tikt izsludināti nākamā gada pirmajā dekādē. Arī no rakstniekiem dzirdēts, ka viņi ir “gatavi stāvēt rindā”, lai pretendētu uz atbalstu manuskripta rakstīšanai.

Pēc Langas teiktā, stipendiju saņēmējus izraudzīsies neliela žūrija, kurā strādās pati dzejniece, literatūras zinātnieki, kritiķi un eksperti. Gadā uz atbalstu no fonda varētu cerēt daži cilvēki.

Ceturtdien Melngalvju namā svinīgā ceremonijā, klātesot rakstniekiem, mecenātiem un Valsts prezidentam, tika dibināts Nacionālas nozīmes rakstniecības atbalsta fonds. Prezidents Bērziņš uzsvēra, ka rakstnieki palīdz izkopt latviešu valodu, tādēļ atbalsts rakstniecībai ir tik būtisks. Tāpat viņš pauda cerību, ka fonda darbība paaugstinās literatūras darbu kvalitāti, jo rakstnieki varēs ļauties radošajam procesam, nedomājot, kā dzīvot un izdzīvot.

Savukārt Langa uzsvēra: “Mums ir sajūta, ka mēs esam pārgājuši jaunā kvalitātē valsts attieksmē pret rakstniecību.”

Dzejnieks Knuts Skujenieks, kurš arī iesaistīsies fonda darbībā, norādīja, ka rakstniekiem atbalsts šajā brīdī bijis ļoti nepieciešams. “Cerēsim visi kopīgi uz sekmīgu, auglīgu un svētīgu darbu.” Arī dzejnieks un tulkotājs Edvīns Raups aicināja neatdot savu kultūru un cīnīties par latviešu valodu, kuru dzīvu uztur modernā literatūra.

Emocionālu uzrunu fonda dibināšanas ceremonijā sacīja aģentūras “McCann Worldgroup” īpašnieks Ainārs Ščipčinskis, kurš akcentēja, ka valsts un sabiedrības attīstība bez investīcijām kultūrā nav iedomājama. Ščipčinskis kritizēja viedokli, ka literatūrai, kuru nevar eksportēt, nav jāpastāv. “Grūti saprast, vai tā ir tuvredzība vai tīšs asimilācijas plāns,” vērtēja uzņēmējs, bilstot, ka visefektīvāk līdzekļus ir ieguldīt tieši sociālajā kapitālā.

Uz fonda dibināšanu bija ieradušies arī uzņēmēji Raimonds Gerkens un Gunārs Ķirsons. Abi neatklāja, vai ir ziedojuši un vai nākotnē gatavojas veltīt līdzekļus fondam, jo ar šādām lietām nav pieņemts dižoties.

Šogad samilzušas problēmas rakstniecības nozarē – dalot a/s “Latvijas Valsts meži” ziedojumu naudu, Valsts kultūrkapitāla fondā tika piemirsta literatūras joma, iepriekš informēja dzejniece Langa. Tāpēc vairāki Latvijas literāti tikušies ar Valsts prezidentu, “lai izgaismotu situāciju nozarē Latvijā, Baltijā un Eiropā”, un guvuši Bērziņa izpratni par to, ka “noplicināta latviešu literatūra neizbēgami nozīmē noplicinātu un aizvien mazāk izmantojamu latviešu valodu, bet tas savukārt pasaules globalizācijas plūsmā paātrina nācijas radošā potenciāla izsīkumu un tautas asimilāciju kādā anonīmā masā”.

Pēc Bērziņa iniciatīvas tikusi atrasta Nacionālās rakstniecības atbalsta fonda forma, izveidota valde un statūti. Fonda dibinātāji ir Langa, Skujenieks un Raups. Fonda patrons ir Valsts prezidents.

 

Komentāri (24)

Sanšains 13.09.2012. 17.03

Nav slikti, ka rakstniecību tagad aizstāvēs vīrs, kurš vajadzības gadījumā nekulturālajiem neliterātiem spēs kārtīgi piedraudēt ar galvas ietekmēšanu. Varbūt arī Langa (Bokša) šāda stiprinieka azotē beidzot kļūs mierīgāka.

+7
-3
Atbildēt

2

    janazakovica > Sanšains 13.09.2012. 22.34

    padomju laikaa “inteligence” pielida padomju varai…preti sanemot labu bezrupigu dzivi..tagat padomju varas paliekas-jeb citu izpratnee “vara” pielien padomju “inteligences”paliekam..varbut pretii sanemot sabiedribas plusinus..kada leeta saspele uz letu publiku..un tas viss saucaas neatkarigaa Latvijas republika.

    +1
    -1
    Atbildēt

    0

    Māris Engers > Sanšains 14.09.2012. 11.11

    bez pārsteigumiem – tieši “īstie latvieši” un nacionālisti ir tie, kas latviešu kultūru ienīst visvairāk ;)

    +1
    0
    Atbildēt

    0

Sanšains 13.09.2012. 17.23

Tāpat viņš pauda cerību, ka fonda darbība paaugstinās literatūras darbu kvalitāti, jo rakstnieki varēs ļauties radošajam procesam, nedomājot, kā dzīvot un izdzīvot.
=====================================
Šo lasot, tomēr ir dalītas jūtas. Ja pabeidzamais sacerējums ir tāds, kā, piemēram, Zanes Gailītes grāmatas, tad atbalsts būtu vietā.

Bet, ja pie stipendijām tiks, piemēram, Žolude vai Bankovskis, vai arī dzejnieki (vesels gads bezrūpīgas “ļaušanās” procesam!), tad man gribētos ierosināt, ka tikpat labi tad mēs varētu maksāt arī ikvienam grāmatu lasītājam. Tas taču arī ir smags DARBS, vai ne?:)

+7
-4
Atbildēt

0

Māris Engers 14.09.2012. 11.09

tāds organizēts mecenātisms ir pat ļoti slavējams. par formu gan – daudz derīgāks būtu atbalsts jau pabeigtu manuskriptu publicēšanai.

0
0
Atbildēt

0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu