Kampars: Latvijas gāzesvadu privatizācija bija kļūda

Sarunas par lietotājiem draudzīgāku Krievijas gāzes cenu joprojām bez rezultātiem

Viena no lielākajām kļūdām, kas Latvijā pieļauta privatizācijas gaitā, ir gāzes infrastruktūru privatizācija, trešdien intervijā laikrakstam "Diena" saka ekonomikas ministrs Artis Kampars ("Vienotība"), citē aģentūra LETA.

Visas Baltijas valstis gāzes infrastruktūru savulaik privatizēja, taču Latvijā tas noticis ļoti neveiksmīgi. "Pašlaik tās ir privātas kompānijas, kur tiešām runa ir tikai par atpirkšanu. Cik man zināms, "Gazprom" un tās kompānijas, kas strādā Lietuvā un Igaunijā, šobrīd neizskata iespēju pārdot atpakaļ valstij vai šo valstu uzņēmumiem šos aktīvus," saka Kampars un piebilst, ka viņa rīcībā neesot informācijas, ka Igaunijas un Lietuvas plāni atpirkt gāzes infrastruktūru varētu īstenoties, drīzāk tie ir tikai politiski paziņojumi.

Kampars norādīja, ka joprojām turpinās sarunas par Krievijas gāzes cenu Latvijai, kas ir viena no augstākajām Eiropā. "Latvija ir salīdzinoši neliels patērētājs, un viss patēriņš notiek caur vienu – Krievijas "Gazprom" piederošu meitaskompāniju. Otrs aspekts ir infrastruktūra, kas kopš padomju laikiem dod iespēju "Gazprom" būt monopolistam gāzes piegādes tirgū. Jebkurš monopolists šādu situāciju vienmēr cenšas izmantot. Tas, ko pašreiz daru, ir runāju ar "Gazprom" par to, lai šī gāzes cenas noteikšanas metodika būtu taisnīga," stāstīja ministrs.

Kampars uzskata – ja "Gazprom" kā piegādātājs neizrāda vēlmi izprast Latvijas problēmas, tad viņi ļoti labi saprot, ka no mūsu puses ilgtermiņā enerģētikā būs citas aktivitātes, kas samazinās viņu ietekmi.

"Trīs Eiropas valstis pašlaik runā par sistēmas maiņu gāzes cenas aprēķinā, kur lielākā daļa varētu būt biržas cenai. Vēl viens no risinājumiem varētu būt koeficients, kas nosaka iedzīvotāju maksātspēju. Tomēr ir milzīga atšķirība, vai tā ir Baltija vai Vācija," saka Kampars, atzīstot, ka Vācijas kanclere Angela Merkele ir ļoti izprotoša Latvijas centienos, taču diez vai Vācija būs ļoti aktīva sarunu trešā puse.

Ekonomikas ministrs informē, ka aptaujas procesā par Liepājas elektrostacijas izveidi divas ārvalstu kompānijas ir apstiprinājušas interesi par šo projektu, vēl septiņām šāda interese varētu būt. Stabila interese par Liepājas elektrostacijas izveidi esot kompānijām no Vācijas un Polijas. Kā ziņots, Latvijas valdība ir konceptuāli izšķīrusies par jaunas cietā kurināmā elektrostacijas būvniecību Liepājas apkaimē, paredzot atbalstu jaudas maksājuma veidā. Lai Latvija varētu sākt elektrostacijas būvi, projekts bija jāsaskaņo ar Eiropas Komisiju.