Tāpat kā atšķiras cilvēki, valodas un kultūras, atšķiras arī krāpšanas veidi dažādās valstīs. Neraugoties uz ģeogrāfisko tuvumu, šāda tendence vērojama arī Baltijas reģionā, liecina SEB bankas statistika. Lai gan visās trīs Baltijas valstīs krāpšanas gadījumi ir līdzīgi, to izplatība un upuru profili tomēr nav vienādi. Savukārt vidējā summa, ko zaudē viens krāpšanā cietušais Baltijas valstīs, ir 3000 eiro.
Krāpšanas pamatā ir daudzpusīga pikšķerēšana un krievu valodas zināšanas
Baltijas valstīs galvenais krāpšanas veids ir datu iegūšana jeb pikšķerēšana. Tā izpaužas kā it kā telekomunikāciju uzņēmuma, bankas, kurjeru uzņēmuma vai kādas citas organizācijas nosūtīta īsziņa vai e-pasts, kurā, izmantojot pievienotu viltus saiti, tiek mēģināts iegūt lietotāju datus.
Šādas krāpšanas shēmas ir vieglāk sagatavot un tās ir vērstas uz lielu cilvēku skaitu, tāpēc vienmēr būs kāds, kurš atvērs pievienoto saiti un nodos savus datus. Noziedzniekiem pikšķerēšanu īpaši atvieglo cilvēku ikdienas steiga un ieradums vienlaicīgi veikt vairākas darbības, neiedziļinoties saņemtā paziņojuma tekstā.
Tāpat Baltijas reģionā kibernoziedznieki novirza resursus divām citām shēmām – investīciju krāpšanai un vishing jeb datu iegūšanai pa tālruni. Pēdējie veido gandrīz divas trešdaļas no visiem identificētajiem krāpšanas gadījumiem un ieņem pirmo vietu gan Latvijā, gan Igaunijā. Savukārt Lietuvā ir viszemākie rādītāji attiecībā uz telefonkrāpšanu radītajiem zaudējumiem. Iespējams, ka iemesls tam ir iedzīvotāju valodu zināšanas – galvenā valoda, kas tiek izmantota krāpšanā pa tālruni, joprojām ir krievu valoda, un Igaunijā un Latvijā ir salīdzinoši liels skaits cilvēku, kuri to saprot.
Veicot investīcijas, jābūt reāliem
Lielāko īpatsvaru no kopējā krāpšanas apjoma (gandrīz 40%) Lietuvā veido ieguldījumu krāpšana, savukārt Latvijā tā sastāda apmēram 20% no kopējiem zaudējumiem. Upuri krāpnieku slazdos galvenokārt nonāk sociālajos medijos, kur ir ļoti daudz vilinošu reklāmu ar solījumiem ātri kļūt bagātam.
Veidot uzkrājumus un ieguldīt naudu ir svarīgi, taču jābūt reālam skatījumam. Ieguldījumi prasa laiku, zināšanas un arī brīvos līdzekļus. No ieguldījumiem būtu jāatturas, ja tiek solīts nereāls ienesīgums vai to veikšanai ir jāņem viens vai vairāki kredīti.
Baltijas valstīs krāpnieku upuru profili nedaudz atšķiras
Igaunija
- Visvairāk krāpšanas gadījumu saistīti ar klientiem, kuru dzimtā valoda ir igauņu (65%), seko krievu valoda (vairāk nekā 30%). Tomēr zaudēto summu izteiksmē sadalījums starp abās valodās veikto krāpšanu zaudējumiem ir gandrīz vienāds.
- Gandrīz trešdaļa krāpšanas upuru ir vecumā no 36 līdz 50 gadiem, tad seko vecuma grupa no 51 līdz 64 gadiem un 65+ gadus veci cilvēki.
- Lai gan lielākā daļa cietušo ir sievietes, vīrieši zaudē lielākas summas.
Latvija
- Lielākajai daļai cietušo dzimtā valoda ir latviešu valoda (80%). Latviski runājošie upuri arī zaudē lielākas summas.
- Vecuma ziņā dažādās grupās no 36 līdz 65 gadiem cietušo sadalījums ir samērā vienmērīgs. Biežāk naudu zaudē cilvēki pensijas vecumā (gandrīz 50% no visiem gadījumiem).
- No krāpniekiem visvairāk cieš sievietes – viņām arī vislielākie zaudējumi (gandrīz 70% no kopējā apjoma).
Lietuva
- 96% gadījumos cietušie ir lietuviski runājoši klienti.
- Lielākajā daļā gadījumu upuri ir vecuma grupā no 36 līdz 50 gadiem (40%). Lielākās summas zaudē cilvēki vecumā no 36 līdz 64 gadiem.
- Vairāk nekā 50% gadījumu upuri ir sievietes, bet vīrieši zaudē lielākas summas.
Autors ir SEB bankas Drošības pārvaldes vadītājs
Pārskats ir balstīts uz SEB Baltija 2024. gada pirmā pusgada statistiku.
Pagaidām nav neviena komentāra