Nekustamā īpašuma nodoklis mājokļiem - Igaunijā neesošs, Latvijā nesamērīgs • IR.lv

Nekustamā īpašuma nodoklis mājokļiem – Igaunijā neesošs, Latvijā nesamērīgs

7
Ilustratīvs attēls no Pixabay.com
Uģis Mitrevics

Latvijā nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) ieņēmumi no IKP[1] ir augstākie starp Baltijas valstīm. Pēdējie pieejamie Eiropas Komisijas dati par 2022. gadu rāda, ka Lietuvā NĪN ir 0,3%, Igaunijā 0,2%. Savukārt Latvija ar saviem 0,6% šajā pozīcijā apteidz pat tādas valstis kā Vāciju, kur 2022. gadā NĪN ieņēmumi bija 0,4% no IKP, un  Austriju, kur šis lielums ir 0,2% no IKP.

Tādēļ nav pārsteigums, ka NĪN sistēma Latvijā ir tēma, kas vienmēr izraisa asas diskusijas, neskaitāmus jautājumus un līdz ar to arī galvassāpes iedzīvotājiem, kuri pauž neapmierinātību par augstajiem nodokļiem. Līdz šim NĪN problēmai ir piedāvāti dažādi risinājumi, no kuriem vairāki ir bijuši pat iestrādāti likumā (piemēram, vienota likme 0,4% no kadastrālās vērtības (KV)), kas pēc tam atcelti, aizstājot ar pseidorisinājumiem kombinācijā ar KV “iesaldēšanas” metodi, – proti, nemitīgi pagarinot 2014. gadā noteikto KV piemērošanu, jo Finanšu ministrijas vadībai līdz šim ir pietrūcis dūšas pateikt, ka esošais NĪN modelis ir brāķis. Arī 30. maijā Saeimā atbalstītie grozījumi Kadastra likumā paredz vēl vismaz divus gadus nodokļu vajadzībām piemērot “iesaldētās” KV. Tomēr šoreiz ir neliela, taču būtiska atšķirība – no nākamā gada paralēli sistēmā tiks norādītas arī aktuālās KV. Savukārt likuma Pārejas noteikumi paredz ne vēlāk kā 2029. gadā atgriezties pie vienas KV, ko piemēros arī NĪN vajadzībām.

Ja līdz abu KV sapludināšanai politiķi beidzot nesaņemsies un neveiks radikālu NĪN reformu, tad ļoti daudzām mājsaimniecībām iespēja turpināt dzīvot savos mājokļus būs apdraudēta. Šāda situācija, kad mājsaimniecībām, sēžot kā uz adatām, ir jāzīlē, kāds katrā nākamajā gadā būs NĪN, vai pašvaldība piešķirs vai nepiešķirs atvieglojumu, vai neatradīs iemeslu mājoklim piemērot paaugstināto NĪN likmi, nav taisnīga un nevar būt normāla. Tā ir nopietna problēma, kas steidzami jārisina, lai nodokļu politika Latvijā kļūtu taisnīga un efektīva.

Latvijā atšķirībā no citām valstīm mājokļiem un tiem piekritīgajai zemei likumā nav noteikta aizsardzība pret nesamērīgu NĪN, piemēram, ar NĪN neapliekamā platība, ar NĪN neapliekamā vērtības daļa, NĪN maksājuma maksimālā apmēra ierobežojums, normatīvi noteikts maksājums u.c.

Palūkosimies mūsu tuvāko kaimiņu virzienā. Lietuvā NĪN nepiemēro, ja mājokļa kadastrālā vērtība nepārsniedz 150 000 eiro, ģimenēm ar trīs un vairāk bērniem  – 200 000 eiro.  Savukārt Igaunijā dzīvojamam fondam –  mājokļiem un piesaistītajai zemei pilsētās līdz 1500 m², bet laukos līdz pat diviem hektāriem – NĪN nav vispār, turklāt neatkarīgi no tā, vai tas ir mājsaimniecības pirmais, otrais vai piektais īpašums, vai tajā kāds dzīvo, vai nedzīvo.

Tikmēr Latvijā spēkā esošais NĪN modelis rada nesamērīgu nodokļa slogu, ierobežotu izaugsmi, netaisnīgumu pret privāto sektoru un mazina īpašnieku iespēju uzlabot īpašuma stāvokli. Galu galā tas nesamērīgi sadārdzina dzīvi.

Problēmas sakne slēpjas apstāklī, ka Latvijā spēkā esošais nekustamā īpašuma nodokļa modelis ir izstrādāts 1996./1997. gadā Latvijā pastāvošajai KV sistēmai un ir absolūti nesaderīgs ar 2008. gadā ieviesto KV sistēmu.

Kadastrālās vērtības Latvijā, atkarībā no ģeogrāfiskā izvietojuma pat viena lietošanas mērķa ietvaros ir tik ļoti atšķirīgas, ka izslēdz iespēju par vienotas NĪN likmes piemērošanu. Vienas pilsētas ietvaros KV individuālās apbūves zemei var atšķirties vairāk nekā 100 reizes, savukārt valsts ietvaros atšķirība var pārsniegt pat tūkstoti reižu! Tajā pašā laikā vidējo ienākumu atšķirības dažādos reģionos ne tuvu nav tik krasas (līdz 1,6 reizēm), turklāt vairākās valsts sniegto pakalpojumu nozarēs atalgojums vispār nav atkarīgs no darba vietas ģeogrāfiskā izvietojuma. Pastāvot tik plašam KV diapazonam ir neiespējami ar vienotu likmi noteikt ar iedzīvotāju ienākumiem samērīgu NĪN, kā rezultātā daudzām mājsaimniecībām NĪN rada nopietnas problēmas.  

Pirmkārt, būtiska problēma ir nesamērīgi augstie nodokļu maksājumi. Daudzos gadījumos NĪN ir tik augsts, ka apdzīvotajās vietās ar augstu zemes kadastrālo vērtību tas ir nopietns apgrūtinājums pat vidusšķiras ģimenēm, nemaz nerunājot par zemu ienākumu mājsaimniecībām un pensionāriem. Augstais NĪN par mājokļiem piekritīgo zemi ir izstūmis daļu vietējo iedzīvotāju no daudzām apdzīvotajām vietām. Vissmagākā situācija ir Rīgas reģiona mājsaimniecībām individuālās apbūves zonās, kur vietējo iedzīvotāju iespējas turpināt dzīvot savos mājokļos nereti tiek nodrošinātas tikai ar pašvaldības piešķirtajiem nodokļu atvieglojumiem. Piemēram, Jūrmalā vietējām mājsaimniecībām individuālās apbūves zonās par dzīvošanu savā mājoklī bez Jūrmalas pašvaldības piešķirtajiem atvieglojumiem NĪN tikai par zemi vien būtu mērāms vairākos simtos un lielā daļā gadījumu pārsniegtu pat tūkstoti eiro. Starp citu, vai zinājāt, ka no visām Baltijas valstīm Rīga ir dārgākā galvaspilsēta? Te savs nopelns noteikti ir arī neadekvātajam NĪN. Paradoksāli – Latvijā augstākais NĪN ir situācijā, kad mūsu mājsaimniecību ienākumi un to pašfinansēšanās spēja ir daudz zemāka nekā kaimiņvalstu galvaspilsētās.

Otrkārt, augstais NĪN pastiprina sociālo nevienlīdzību. Zemu ienākumu grupām un pensionāriem šie nodokļi var būt īpaši apgrūtinoši. Lai mazinātu sociālo spriedzi, valsts pašvaldībām ir noteikusi pienākumu vairākām sociāli mazaizsargātajām grupām piešķirt NĪN atvieglojumus. Tomēr kopš 2013. gada, kad tika ieviesti NĪN atvieglojumu apmēra ierobežojumi, tie ne vienmēr paglābj mājsaimniecības no piespiedu pārcelšanās. Piemēram, pašlaik likums noteic, ka personām ar trim vai vairāk bērniem NĪN summārais samazinājums par mājokli un tam piekritīgo zemi nevar būt lielāks par 500 eiro, līdz ar to tas nenodrošina pietiekamu aizsardzību mājsaimniecībām teritorijās ar vidēji augstu un augstu kadastrālo vērtību. Zīmīgi, ka, piemēram, Zviedrijā, kur mājsaimniecību pašfinansēšanās spēja ir ievērojami augstāka, valsts rīkojas pretēji – nosaka pieļaujamā NĪN apmēru par mājokli. Lai mazinātu NĪN postošo ietekmi uz iedzīvotājiem un it īpaši  uz sociāli neaizsargātajām iedzīvotāju grupām, nodrošinot mājsaimniecībām tiesības turpināt dzīvot savos mājokļos, NĪN modelis ir jāmaina saknē.

Treškārt, noteikti jāpiemin neadekvāti uzpūstais birokrātiskais aparāts un līdz ar to lielais administratīvais slogs. Latvijā ģimenes locekļi deklarējas vairākās adresēs, jo dažādās pašvaldībās ir atšķirīgas NĪN likmes un atvieglojumi. Dažas pašvaldības piedāvā ievērojamus NĪN atvieglojumus deklarētajiem iedzīvotājiem, tādejādi ļaujot kaut cik normalizēt nodokļa apmēru. Tas situācijā, kad Latvijā jau tā ir liels birokrātiskais aparāts, rada nevajadzīgu un lieku administratīvo slogu gan mājsaimniecību, gan pašvaldību pusē.

Tiesības uz mājokli ir vienas no cilvēka pamattiesībām, kas ir noteiktas tādos Latvijai saistošos starptautiskos dokumentos kā ANO Starptautiskais pakts par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām, Eiropas Sociālā harta u.c. Parakstot Eiropas Sociālo hartu, Latvija ir apņēmusies veicināt ģimenes dzīves ekonomisko, juridisko un sociālo aizsardzību ar tādiem līdzekļiem kā ģimeņu pabalsti, fiskālie atvieglojumi, dzīvojamā fonda nodrošināšana ģimenēm. Savukārt esošais NĪN ne tik vien nav orientēts uz šo mērķi, bet ir ar to klajā pretrunā.

Turpinot kadastrālo vērtību noteikšanai izmantot 2008. gadā ieviesto sistēmu, kuras pamatā ir īpašumu iespējamās atsavināšanas vērtības, pēc vērtību aktualizēšanas absolūtā vairākuma īpašumu kadastrālās vērtības būtiski pieaugs. Lielu daļu īpašumu no vairākkārtīga KV pieauguma nepaglābs arī ieplānotie kārtējie kadastrālās vērtēšanas sistēmas “kosmētiskie uzlabojumi. Ja pārejas posmā netiks veiktas radikālas NĪN izmaiņas, tad KV aktuālizācija padarīs esošo NĪN vēl nesamērīgāku, kas savukārt vēl vairāk paplašinās to mājsaimniecību loku, kurām iespējas turpināt dzīvot savā mājoklī būs apdraudētas. Valsts, tās pārvaldes personā, nedrīkst turpināt tā izturēties pret saviem iedzīvotājiem. Ir acīmredzami, ka Latvijas ierēdņu izgudrotais “velosipēda” modelis, kas ir domāts citiem “ceļa” apstākļiem, jau tagad absolūti nesader ar esošo situāciju, un tuvākajā nākotnē daudzās apdzīvotajās vietās var īzraisīt nopietnu krīzi. Tātad – steidzami ir jāmeklē risinājums.

Tas, ka citās Eiropas valstīs nesamērīga NĪN problēma ir atrisināta jau gadiem ilgi, dod mums tādu priekšrocību, ka “velosipēds” nav jāizgudro pilnīgi no nulles. Ir valstis, kur nesamērīga NĪN problēmu risina ar NĪN maksimālā apmēra ierobežojumu. Piemēram, Zviedrijā ir noteikts NĪN maksimālais apmērs gan dzīvokļiem, gan individuālajām mājām. Ir valstis, kur to risina ar “iesaldētu” KV palīdzību. Piemēram, Austrijā vēl arvien piemēro 1973. gada KV, kam inflācijas ietekmes mazināšanai nodokļu vajadzībām tiek piemēroti koriģējoši koeficienti. Vairākās Austrumeiropas valstīs izmanto normatīvi noteiktu maksājumu par katru zemes un ēkas platības vienību. Dažās valstīs, tai skaitā Lietuvā, mājsamniecību aizsardzībai izmanto neapliekamo minimumu.

Manuprāt, meklējot risinājumu samilzušajai NĪN problēmai, Igaunijas modelis, kas paredz nepiemērot NĪN par mājokļiem, ir piemērs, kam Latvijai jāseko. Īpašu uzmanību ir pelnījis parlamenta 2011. gadā pieņemtais lēmums noteikt mājokļiem piekritīgajai zemei neapliekamo minimumu pilsētās pirmajiem 1500 kvadrātmetriem un laukos – pirmajiem 2 hektāriem. Tā ir tālredzīga stratēģija, kas sniedz būtiskas priekšrocības gan iedzīvotājiem, gan valsts ekonomikai kopumā.

Atbrīvojot iedzīvotājus no NĪN maksājumiem, būtiski tiek mazināts finansiālais slogs, kas ir īpaši svarīgi zemāku ienākumu mājsaimniecībām, pensionāriem un ģimenēm ar bērniem. Otrkārt, šāda politika stimulē īpašuma iegādi un uzturēšanu. Cilvēki ir vairāk motivēti ieguldīt savos īpašumos un rūpēties par tiem. Tas veicina ilgtermiņa investīcijas nekustamajā īpašumā un uzlabo dzīves apstākļus kopumā. Turklāt NĪN nepiemērošana absolūtajam vairākumam mājsaimniecību atbrīvo administratīvos resursus. Vēl viens būtisks aspekts ir ekonomiskās izaugsmes stimulēšana. Mazāks nodokļu slogs mājokļiem veicina iedzīvotāju ekonomisko aktivitāti un  līdzekļu ieguldīšanu mājokļu uzlabošanā, kas savukārt stimulē vietējo ekonomiku un paaugstina to siltumnoturību. Igaunijas pieredze rāda, ka vienkāršāka nodokļu sistēma ir efektīvāka un pārredzamāka, kas ir izdevīgi visiem.

Te nav divu domu. Ir nepieciešams steidzami veikt reformas, lai radītu taisnīgāku un efektīvāku nodokļu sistēmu, aizstājot izaugsmi bremzējošu nodokļu politiku ar attīstību veicinošu nodokļu politiku, noņemot mājsaimniecībām nesamērīgo NĪN slogu, veicinot vietējo iedzīvotāju iespējas uzlabot savus sadzīves apstākļus, tostarp vairāk ieguldīt mājokļu uzlabošanā.

Lai to nodrošinātu, ir nepieciešams pilnībā atcelt NĪN par mājokli un ieviest neapliekamo minimumu viendzīvokļu māju piekritīgajai zemei  pilsētās 1500 m² un daudzdzīvokļu māju piekritīgajai zemei vismaz 3000 m², bet lauku teritorijās neaplikt ar NĪN pirmos 2 ha. Savukārt uzņēmējdarbībā un lauksaimniecībā izmantotajai zemei ir jāvērtē iespēja esošo likmi samazināt vismaz līdz 0,4%.

Latvijai jau sen ir nepieciešama līdzvērtīga un konkurētspējīga nodokļu politika, kas veicinātu gan uzņēmējdarbību, gan novērstu nesamērīgo nodokļu slogu  iedzīvotājiem, kuru intereses jau pārāk ilgi ir bijušas atstātas novārtā. Vai tiešām, redzot Igaunijas veiksmīgo vairāk nekā 10 gadus ilgo pieredzi, kādam par to vēl ir šaubas?

 

Autors ir Saeimas deputāts, Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas vadītājs, Nacionālā apvienība

[1] Latvijas Republikas Saeima, Sintēzes ziņojums “Nekustamā īpašuma nodokļu sistēmas Baltijas valstīs un Ziemeļvalstīs”

Komentāri (7)

lindab456 13.06.2024. 13.45

Piekrītu autoram, ka esošais NĪN, kas patreizējo izskatu ieguva krīzes gados (2008.g.), daļēji kā krīzes risinājums pašvaldībām (un ne tikai), piedzīvoja strauju kāpumu un kļuva par nekustamā īpašuma konfiscējošu rīku, – ir netaisnīgs pret iedzīvotājiem un bremzē attīstību un ieguldījumus.
Smagāku situāciju padara tas, ka esam nevienlīdzīgā situācijā attiecībā pret mūsu kaimiņiem, kā arī dažāda veida papildus slogi. Sākotnēji Rīgā (Saskaņa), NĪN tika sasaistīts ar deklarēto personu skaitu īpašumā un ar kv.m. uz cilvēku. Tāpat NĪN kļuva par soda instrumentu pret īpašniekiem, kas laikā nespēj izpildīt pašvaldības institūciju prasības, pašvaldībai nerēķinoties ar faktisko situāciju un nesasaistot sodu politiku ar likumdošanas radīto apgrūtinājumu sekām. T.s. graustu nodoklis neņem vērā 30 gadus spēkā bijušo Īres likumu denacionalizētajiem namiem, kas šajos NĪ neļāva īpašumu apsaimniekot un attīstīt atbilstoši tirgus likumiem, šī likuma normas turpina darboties līdz 2036.g. Sodi to sliktākajās izpausmēs turpina noplicināt un iztukšot dzīvojamo namu fondu, piespiedu kārtā paātrina vēsturisko apkaimju NĪ īpašnieku un īrnieku nomaiņu.
Veidojot NĪN politiku, ir pazudusi elementāra taisnīguma izjūta, izpratne, ka pilsētu apbūve, īres nami jau tā ir cietuši un noplicināti padomju laikā, kā arī neņem vērā vēsturisko taisnīgumu pret denacionalizēto namu fondu.
Tas, ko šobrīd piedzīvojam ar kritiskā stāvoklī nonākušu veco apbūvi, ar pilsētu depopulāciju ir daudzu gadu kļūdu rezultāts. To nevarēja izdarīt vienā dienā un arī izlabot nevarēs ar dekoratīviem, laipojošiem vai melīgiem risinājumiem. Ir jāsaprot, ka pilsētu veido ne tikai apbūve, bet arī tās iedzīvotāji, vesturiskās kopienas, tradīcijas, pārmantojamība. Attīstītāji un t.s. studenti nebūs tie, kas uzturēs un nodrošinās pārmantojamību un pilsētas attīstību tādu, kādu vēlamies redzēt un atstāt saviem bērniem. Pilsētu pamatā veido un ceļ dzīvokļu un namu īpašnieki un, ja gribam pilsētu redzēt daudzveidīgu un tādu, kas respektē savu vēsturi, likumiem un nodokļiem prioritāri ir jāatbalsta NĪ, īpaši vēsturiskajā centrā.

+2
0
Atbildēt

0

Uldis.M42 13.06.2024. 19.15

NĪN ir vajadzīgs, jo tas ir nenovēršams kā nāve, no kuras pat īpaši slīpēti afēristi nevar izvairīties un tas kaut nedaudz samazina plaisu starp superbagātiem un nabagiem. NĪN ir jābūt progresīvam. Ir pilnībā jāatsakās no jēdziena “vienīgais īpašums”, jo vienam tā būs pils Jūrmalā miljonu vērtībā, bet citam jumtistabiņa Ludzā un ja tam vēl piederēs šķūnītis pāris mājas tālāk, tad jau viņš būs divu īpašumu saimnieks. Nav pieļaujamas nekādas NĪN atlaides īpašumam virs noteikta neapliekamā minimuma kadastra vērtības vienai deklarētai personai. Vienīgais izņēmums var būt Latvijas valsts pirmās pakāpes pilsonis, kurš dzīvo savu senču mājoklī un arī tad tām jābūt samērīgām, teiksim 30%, ne vairāk, jeb par īpašiem nopelniem valsts labā (baidos gan, ka tie visi izrādīsies komuņjagas, personas ar krievu armijnieka vai miliča noziedzīgo pagātni un čekas ziņotāji). Pilnīgi nepieļaujami, ka kleptokrāti atlaides piešķir Šlesera, Zatļera, Dombrovska un līdzīgo mūdžu sugas brāļiem, krievijas pilsoņiem
.
“piemēram, ar NĪN neapliekamā platība”
—————–
Fufels. Nekāda sakara ar platību, tikai vērtība. Ja vajag platību, Latgalē tās ir pietiekami.
.
Latviešiem ir jāpārtrauc izmisīgā turēšanās pie vietas, jo vietai piesiets ir tikai dzimtcilvēks, brīviem cilvēkiem jāradinās pie mainīgās realitātes. Ja tantuka Jūrmalas īpašuma vērtība ir izaugusi līdz miljonam, tad viņa nevar gribēt tādu pat NĪN, kā par tik pat lielu Olainē. Īpašums, ko nevar uzturēt ir jāpārdod vai jāizīrē un jāatrod sev kas piemērotāks. ASV miljardieris, kurš dzīvoja Manhetenā, pēc aiziešanas pensijā pārceļas uz Floridu un viņam tā nav traģēdija un viņš to nedara tikai tāpēc, ka pederastu un nēģeru apsēstā Ņujorka tiek pārvēsta par kloāku, bet Florida strauji attīstās, bet gan tāpēc, ka viņam vairs nav nepieciešamība dzīvot pasaules finanšu centrā.
.
Ja Vienotības tikumiskie un ideoloģiskie priekšteči, LC komunistu cūkas un čekas pederasti, nebūtu, apdāvinot ar dzīvokļiem nelegāļus, WWII noziedzniekus un to noziegumu mantiniekus, sadirsuši NĪ tirgu pirms tas vēl sāka veidoties, varēja namīpašniekiem uzreiz atdod viņu īpašumus, nekādi viņus neierobežojot un valsts dzīvokļiem noteikt īres maksu atbilstoši reālai.
Dzīvokļu privatizācija bija viens no baisākiem noziegumiem pret latviešu tautu pēcpadumjā periodā, jo ievērojama latviešu daļa dzīvoja laukos un ar saviem sertifikātiem varēja atslaucīties, jeb mazpilsētās, kur viņu noprivatizētā dzīvokļa vērtība bija 2-4 tūkstoši, bet krievi, kas savā Muhosranskā, iespējams, būtu ielūzuši āra atejā un noslīkuši pašu fekālijās, tika pie īpašumiem Rīgā vairāku simtu tūkstošu vērtībā.
p.s. NĪ denacionalizācijā tika pieļauta liela netaisnība, jo lielākā daļa māju bija valsts hipotēkā cita 30%, cita 60%, bet visi īpašumi tika atdoti, tā, it kā tie 100% būtu piederējuši saimniekam. Vēl daudzi krievijas žīdi ar fiktīvu liecinieku palīdzību un ne bez LC līdzdalības, tika pie ievērojamiem īpašumiem, kam ar tiem nebija ne mazākā sakara.
https://www.google.com/imgres?q=suharenko%20zatlers&imgurl=http%3A%2F%2Ftautastribunals.eu%2Fwp-content%2Fuploads%2F2014%2F06%2FZatlers-Suharenko-Dombrovskis.PNG&imgrefurl=https%3A%2F%2Ftautastribunals.eu%2F%3Fp%3D20453&docid=LTjc-ij_bsC2_M&tbnid=3TmQnLB8ADH86M&vet=12ahUKEwjqqOGs-9iGAxXbGxAIHRC0DU0QM3oECBMQAA..i&w=473&h=332&hcb=2&ved=2ahUKEwjqqOGs-9iGAxXbGxAIHRC0DU0QM3oECBMQAA
Attēlā redzamais žīdu noziedznieks, UA tirgotājs, naudas mazgātājs un strarptautiskā terorisma finansētājs, par mūsu nodokļu maksātāju 40 miljoniem, ko Dombrovskis uzdāvināja krievijas žīdiem, pārņēma viņa vairāk kā miljonu lielo parādu.

0
-1
Atbildēt

1

    lindab456 > Uldis.M42 14.06.2024. 17.41

    “NĪN ir vajadzīgs…””
    NĪN nav vajadzīgs: 1. Tādā formātā, kas Latvijas iedzīvotājus nostāda nevienlīdzīgā situācijā ar mūsu kaimiņu valstīm; 2. Kā nodoklis, kas kavē katra konkrēti NĪ īpašnieka ieguldījumus NĪ, attīstību; 3. Kā nodoklis, kas veicina, ir iemesls iedzīvotāju aizbraukšanai; 4. Kā nodoklis ar konfiscējošu spēku; 5. Kā soda instruments; 6. Kā nodoklis, kas ir atrauts no kopējā konteksta, piem. pieminekļu zonas, statusa apgrūtinājumiem, vēsturiskās situācijas.
    Jūsu komentārā saskatu dziļu pretrunu – no vienas puses esat pret padomisko mantojumo, tai pat laikā ar padomju pilsonim ieaudzināto attieksmi ar aizdomām skataties un privātīpašumu, kaimiņa dārzā redzat augļus, bet neredzat darba sviedrus, patērēto laiku un resursus.
    Piekrītu progresīvam nodoklim, bet vienīgi attiecībā uz pārmērībām, kā desmiti tūkstoši kv.m. , piem., Jūrmalā vai kādā dabas liegumā, vai Latvijai unikālā vietā, vai attiecībā uz lielajām latifundijām, briežu dārziem pa puspagastu – tā, lai NĪ norādītu uz mēra sajūtu, un bremzētu valsts iedzīvotāju aizbraukšanu, neļaujot tos ekonomiski izspiest no savas dzīves vides.
    “Latviešiem ir jāpārtrauc izmisīgā turēšanās pie vietas…””
    Šī tēze ir ļoti nejauka, tā ir klajā pretrunā ar latvieša dabu, dzīvesziņu, dzimtas īpašumu, tradīcijām, pārmantojamību un aicina kļūt par ekonomisku pasaules klaidoni
    Regulāri uzpeld salīdzinājums, kas prasa sekot ASV paraugam. Tas ir absolūti kaitnieciski un maldinoši, jo tā ir uz citiem pamatiem būvēta valsts. Mūsu vērtības un valstiskais pamats ir definēts Satversmē.
    “Dzīvokļu privatizācija bija viens no baisākiem …”‘
    Dzīvokļu privatizācijā kļūda bija sertifikātus palaist brīvā tirgū, situācijā, kad iedzīvotājiem nav līdzekļu. Sertifikātu tirgus vērtību nedrīktēja nolaista zem to patiesās vērtības, ļaujot uz šī pamata veikliem ļaudīm privatizēt pusi Latvijas.
    “NĪ denacionalizācijā tika pieļauta liela netaisnība, jo lielākā daļa māju bija valsts hipotēkā cita 30%, cita 60%…”
    Vēl viena tēze, kas regulāri uzpeld. Lūk, šeit vēlētos konkrētu precīzu, dokumentos balstītu pamatojumu. Citādi tas ir demoralizējošs apgalvojums. Jo man, piemēram, ir cita informācija. Jūsu komentārā minētais, ka tika falsificēti dokumenti, varu papildināt ar visiem zināmo, ka atsevišķas īres mājas varēja atbrīvot un palaist brīvā tirgū, uz citām tika uzlikti 30 + g. likumdošanas apgrūtinājumus – ko lai saka, šodien tas nebūtu tik vienkārši.

    0
    0
    Atbildēt

    2

    Uldis.M42 > lindab456 14.06.2024. 19.04

    1. NĪ nav džinsas, kuras kāds aizbrauks nopirks Lietuvā, tāpēc ka lētākas.
    2. Neesmu padomājis, kā nodoklim būtu jāattiecas uz NĪ attīstību.
    3. NĪ nodokļa dēl neviens neemigrēs, priekš tam mūsu varturi ir izdomājuši desmitiem citu instrumentu.
    4. Nodoklis ar konfiscējošu spēju. Atbalstu.
    5. Kā soda veidu, man nepielec, ja vien nav bijis mērķis izrēķināties ar kādu konkrēti.
    Kas attiecas uz 6. punktu, es tam esmu par stulbu, tur jābūt gudrākiem prātiem. Protams es nedomāju mūsu siles lopus un to amatos sabīdītos ierēdņus.
    Kas attiecas uz padomju, vismaz kopš 17 gadu vecuma es jau vairs nebiju padomju un tāpēc biju spiests audzināt savu vecākus un visu manu apzinīgo mūžu man bija sapratne par naudas – preču un naudas – pakalpojumu attiecībām, kādas valdīja civilizētā pasaulē un bijība pret privātīpašumu. Saprotams, tāpēc nedrīkst būt nekādu apgrūtinājumu
    Bija tāds padumjais milicis, Jūrmalā ja nemaldos, tāds Jurka Žuravļovs, parķija Uroģina, firmas “Marika” un daudzu nekustamo īpašnieks, tas arī vienmēr bija nobažījies par latviešu māmuļām, kuras nespēj samaksāt nodokli par miljonu vērtu īpašumu. Saprotama lieta, ka tās, kuras nespēj nomaksāt nodokli par 10 000 vērtu īpašumu, viņu principā neinteresēja. Tad lūk, tas arī deklarēja, ka “NĪN nav vajadzīgs”.
    Padomju mantojums, kad cilvēkam obligāti jānomirst dzīvoklī, kur nomiruši viņa vecvecāki, no tā ir jāatbrīvojas.
    Ekonomiskais pasaules klaidonis un cilvēks, kurš nav ar ziliem pirkstiem iekrampējies tam piederošā stūrītī, ir pavisam dažādas lietas. Es jau minēju, ka būtu taisnīgi Latvijas Pirmās pakāpes pilsonim piešķirt NĪN atlaidi 30% apmērā, ja viņš dzīvo savu senču mājoklī.
    Par sertifikātiem un privatizāciju vispār tas bija noziegums, jo
    1. Pie dzīvokļiem, par kādiem tie vēl 100 gadus nevarēja sapņot, tika Latvijā ievazātie nelegāļi.
    2. Vērtīgos valsts īpašumus noprihvatizēja sarkanie direktori, partorgi, proforgi un 1, nodaļu čekisti.
    Piemērs; komunistu cūkas: Strautiņš un Sausnītis, nezin kā tiek pie Rīgas Piena kombināta, nesamaksā lauķiem par piegādāto pienu un atpērk no izmisumā iedzītiem viņu sertifikātus.

    0
    0
    Atbildēt

    1

    lindab456 > Uldis.M42 15.06.2024. 12.38

    1.,2. ES vienotais tirgus darbojas pēc savienoto trauku principa, kur mazāks vai nav NĪN, tur aizplūst jomas resursi, notiek attīstība. 3.,4. Runājot par nodokļa konfiscējošo dabu, mums ir jārēķinās ar tādu realitāti, kāda nu mums ir, ar to, ka iespēja spekulēt ar lētiem izūtrupētiem NĪ rada ļoti neveselīgu vidi, daudz netaisnības un cilvēciskas ciešanas, ir par iemeslu cilvēku aizbraukšanai. Zinu daudzus traumatiskus netaisnības piemērus, kur NĪN uzrēķini cieši sadarbojas ar piedziņu. Neviens no mums nav pasargāts no nelaimes gadījumiem, slimībām, apgādnieka zaudējumiem. Arī 90 gadu vecumā cilvēks esot pie pilna prāta un aprūpes spējām vēlas nomirt savās mājās, savā gultā. Diemžēl mums tā prakse ir diezgan nehumāna un plēsonīga.
    Runājot par kontekstu un Jūsu piesaukto ASV piemēru, tur nebūtu iespējama tāda situācija ar NĪ, kāda mums ir ar likumdošanu attiecībā uz denacionalizēto īpašumu, līdz 2036.gadam.

    0
    0
    Atbildēt

    1

    Uldis.M42 > lindab456 15.06.2024. 13.26

    Latviešu zeme un mājvietas nav iekļaujamas savienoto trauku principā. Ja ASV ģem-parķija tiks patriekta no Baltā nama, es saskatu milzu iespējas Argentīnā, tikai tam nav nekāda sakara ar NĪN un NĪ, bet tikai ar to, ka valdošie koprofāgi Latvijā, ASV un daudz kur citur, čakarē uzņēmējdarbības vidi. Kapitālismā visiem ir vienādas iespējas, bet pie sociālistiem vienādas tiesības, tikai dažiem zvēriem tās ir lielākas, kā pārējiem.

    0
    0
    Atbildēt

    0

    lindab456 > lindab456 14.06.2024. 22.29

    6. Nodokli nevar skatīt atrauti no konteksta. Nevar būt identiski NĪN kritēriji jaunajiem projektiem un vecajai apbūvei, kā arī vēsturiskajam centram un denacionalizētajiem namiem, kas ir ilgstoši apgrūtināti gan no pieminekļu aizsardzības likumu, gan no bij. Īres likuma izvirzītām prasībām.

    0
    0
    Atbildēt

    0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu