Depozīta sistēmas izveides kritēriji – pamats veiksmīgai darbībai un tīrākai Latvijai

Depozīta sistēma ir solis pretī tīrākai Latvijai, kā arī iespēja uzlabot līdz šim juceklīgo atkritumu apsaimniekošanu un vismaz daļu atkritumu atgriezt otrreizējā izmantošanā un pārstrādē. Pēc 20 gadu ilgas depozīta sistēmas jautājumu futbolēšanas jau esam spēruši krietnu soli uz priekšu – pērnā gada rudenī Saeima beidzot pieņēma lēmumu Latvijā ieviest depozīta sistēmu.

Ir pienācis brīdis nākamajam etapam – operatora izveidei, kas finansiāli ilgtspējīgi un videi draudzīgi spētu pārvaldīt procesus valstij un iedzīvotājiem caurskatāmā veidā. Uzskatu, ka svarīgs nosacījums, lai depozīta sistēma veiksmīgi darbotos, ir tirgotāju un ražotāju iesaiste – tām pusēm, kas ir atbildīgas par dzēriena iepakojuma laišanu tirgū, arī jānodrošina tā savākšana.

Stabilas depozīta sistēmas stūrakmeņi

Depozīta sistēma ir pareizais solis virzienā prom no atkritumu apglabāšanas un dedzināšanas uz atkārtotu izmantošanu un pārstrādi. Lai nodrošinātu kvalitatīvu atkritumu apsaimniekošanu, šķirot jāsāk jau atkritumu rašanās brīdī – mājsaimniecībās. Jo ātrāk sāksim šķirot, jo vērtīgākus materiālus atgūsim. Būtiski ir apzināties depozīta sistēmas pievienotās vērtības dažādos aspektus, no kuriem svarīgākais ir tīrāka vide un Latvijas dabas pasargāšana.

Lai depozīta sistēma darbotos efektīvi, es atbalstu ideju, ka savākšanas punktiem ir jābūt tur, kur cilvēki iepakojumu iegādājas – kur cilvēks pērk šo taru, turpat arī atgriež.

Svarīgi, lai nav jābrauc tālu un lai sistēmai nebūtu pārāk liels slogs veidot šos punktus. Papildu tam, tas ir optimāli arī no vides viedokļa, ja domājam par transporta ietekmi uz vidi un atstāto oglekļa pēdu. Tāpat pēc iespējas vairāk no pārdotās taras būtu jāatgriež atpakaļ sistēmā. Sistēmai jābūt pietiekami stimulējošai gan tīklu izvietojuma ziņā, gan depozīta maksas ziņā, tad cilvēkiem arī būs ekonomiskā motivācija taru atgriezt. Latvijā tirdzniecības vietas ir diezgan optimāls variants depozīta punktu izvietošanai – tieši tāpat tas jau vairākus gadus darbojas Lietuvā un Igaunijā. Arī mūsu ekonomiskā turība ir līdzīga, tāpēc ir pamats domāt, ka arī pie mums šāda pieeja būs veiksmīga.

Apspriežoties ar kolēģiem no kaimiņvalstīm, viens no faktoriem, kas apdraud sistēmu un kam būtu jāpievērš īpaša uzmanība – krāpšanās riski. Tie var tikt identificēti divos virzienos. No patērētāju puses tas izpaužas kā taru vai svītrkodu viltošana, lai negodīgā veidā iegūtu depozīta maksu. Savukārt no depozīta sistēmas darbības puses – ja sistēmas operatora izvēle notiek pavirši, visa sistēma tiek būvēta uz plūstošām smiltīm.

Tā kā depozīta sistēmā ir iesaistīti lieli finanšu līdzekļi un savāktais materiāls ir vērtīgs, ir jābūt izstrādātiem skaidriem operatora izveides kritērijiem, lai izvēlētos optimālo sistēmas operatoru, kas nes atbildību par veiksmīgu sistēmas ieviešanu un īstenošanu.

Dzērienu ražotāju un mazumtirdzniecības nozarēm depozīta sistēmas ieviešana rada lielas finansiālas saistības, tādēļ no mana skatu punkta tām jābūt tiesīgām pārvaldīt to izpildi, uzņemoties depozīta sistēmas operatora funkciju un atbildību par tirgū laistā iepakojuma apsaimniekošanu.

Savukārt, ja runājam par izstrādājamiem Ministru kabineta noteikumiem, sistēmai jābūt tādai, kas spēj pati sevi uzturēt un nav atkarīga no valsts subsīdijām. Valsts pārvalde ir iesaistījusies caur cenu regulēšanu, nosakot maksas, kas ir jāmaksā ražotājam, tirgotājam par pakalpojumu. Kopumā depozīta sistēmai ir jābūt ērti pieejamai, drošai un vienkāršai – tādai, kas maksimāli izskauž krāpšanās riskus un sniedz pievienoto vērtību sabiedrībai. Ir svarīgi noteikt, ka tas ir bezpeļņas process un nav paredzēts peļņas gūšanai. Procesam jābūt caurskatāmam un caurspīdīgam, lai var uzskatāmi redzēt sistēmas darbību un radītu tai sabiedrības uzticību.

Depozīta sistēmas ieguvumi

Dati liecina, ka kopš 2012. gada atkritumu daudzums Latvijas pludmalēs ir audzis par 30%. Turklāt 60% no visiem atkritumiem piekrastē ir plastmasa. Dzērienu iepakojums ir viens no plašāk sastopamajiem vides piesārņotājiem, tādējādi, ieviešot dzērienu depozīta sistēmu, mēs spējam atgūt pat 90% no šiem atkritumiem, kas ir ievērojams apjoms un nesīs “darba augļus” jau tuvākajā laikā.

No vides viedokļa depozīta sistēmas priekšrocība ir tā, ka mēs iegūstam tīru materiālu, ko var izmantot atkārtoti to pašu PET vai stikla pudeļu ražošanā. Tie ir resursi, kurus var izmantot atkārtoti tam pašam mērķi – aprites ekonomikai tas ir ļoti būtisks aspekts. Depozīta sistēmai būtu jāstimulē arī stikla taras atkārtota izmantošana, jo pašlaik lielākā daļa stikla pudeļu tiek sasistas un pārkausētas. Ja Operators nodrošinās stikla taras skalošanu, mazie ražotāji varēs izmantot stikla pudeles savu dzērienu iepildei. Tas noteikti ir videi draudzīgākais risinājums.

Kaimiņu pieredze liecina, ka ražotāji iegūst no ieviestās sistēmas, jo redz, ka pircējs to novērtē un aktīvi izmanto iespēju atnest atpakaļ izlietoto taru. Veikals ietilpst katra cilvēka ikdienas maršrutā. Ja cilvēks ir spējis atnest ūdens vai alus pudeles mājās, viņš spēja tās aiznest arī atpakaļ un turpat nopirkt jaunu.

Depozīta sistēma ir solis pretī tīrākai Latvijai, kā arī iespēja uzlabot atkritumu apsaimniekošanu un atgūt kontroli pār dzērienu iepakojumu plūsmu.