Mikrouzņēmuma nodoklis ir jāaizstāv

Finanšu ministrs Jānis Reirs intervijā norādīja, ka mikrouzņēmuma nodokļa režīms jāsaglabā, taču nodokļu apjoms jāpielīdzina vispārējam nodokļu režīmam. Tiesa, ministrs piebilda, ka tas ir viņa personiskais viedoklis, tādēļ nav zināms, kā lems valdība. Mikrouzņēmuma nodoklis noteikti jāsaglabā fiziskajām personām, kas reģistrējušās kā saimnieciskās darbības veicēji. Runājot par nodokļa apjoma paaugstināšanu, izskanējusī versija par 25% būtu pārāk straujš lēciens.

Vienkāršs no grāmatvedības viedokļa

Šogad Finanšu ministrija sākusi gatavot nodokļu politikas izmaiņas no 2021. gada līdz 2025. gadam. Viens no piedāvājumiem ir mikrouzņēmuma nodokļa režīma ierobežošana vai pat pilnīga atcelšana, tomēr tas nav piemērots risinājums, īpaši situācijā, kad globālās ekonomikas problēmas var radīt bezdarba pieaugumu. Fiziskajām personām, kas ir saimnieciskās darbības veicēji, mikrouzņēmuma nodokļa režīms ir ļoti piemērots, jo tas ir vienkāršs no grāmatvedības uzskaites viedokļa. Šādā režīmā tiek piemērota t.s. vienkāršā ieraksta uzskaite, kas nozīmē – nav jāgatavo gada pārskats un arī nav jāsastāda iedzīvotāju ienākuma nodokļa deklarācija.

Izvēloties maksāt mikrouzņēmuma nodokli (nodoklis ietver iedzīvotāju ienākuma nodokli un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas), nodokli maksā no apgrozījuma. Mikrouzņēmuma apgrozījumam līdz 40 000 eiro piemēro 15% nodokļa likmi, nodokli maksā četras reizes gadā par katra ceturkšņa apgrozījumu līdz ceturksnim sekojošā mēneša 15. datumam, iesniedz MUN ceturkšņa deklarāciju līdz ceturksnim sekojošā mēneša 15. datumam, mikrouzņēmuma darbinieka (tai skaitā mikrouzņēmuma īpašnieka) ienākums nevar pārsniegt 720 eiro mēnesī.

Izvērtēt piemērošanu SIA

Arī risinājums – atstāt visu, kā ir – nebūtu pats piemērotākais. Mikrouzņēmuma nodokļa režīms, kas tika ieviests 2010. gadā ekonomiskās krīzes periodā, sākotnēji tika plānots tikai fizisku personu saimnieciskās darbības aplikšanai un SIA režīmam tika pievienots vēlāk. Tagad noteikti būtu laiks izvērtēt, vai arī nākotnē SIA vajadzētu saglabāt šo iespēju pielietot mikrouzņēmuma nodokļa režīmu.

Šajā uzņēmējdarbības formā pastāv iespēja izvēlēties, maksāt mikrouzņēmuma nodokli vai uzņēmuma ienākuma nodokli un daudzi uzņēmēji mikrouzņēmuma nodokļa režīmu izmanto kā agresīvu nodokļu optimizēšanas veidu, tādejādi radot konfliktu ar nodokļa izveides sākotnējo ideju un kropļojot konkurenci. Vairākās nozarēs, piemēram, būvniecībā tas iezīmējas īpaši skaidri.

Kāpēc šo nodokļa režīmu būtu jāsaglabā fiziskajām personām, kas ir saimnieciskās darbības veicēji? Par to skaidri signalizē darba tirgus un ekonomikas tendences. Pēdējā pusgadā vairākos starptautiskos un lielos uzņēmumus tiek lēsts par darbinieku skaita samazināšanu, piemēram, Latvijas dzelzceļš līdz gada beigām plāno atlaist aptuveni 1500 darbiniekus. Latvijas darba tirgus tik īsā laikā, kāds pašlaik ir atvēlēts bezdarbnieku pabalsta saņemšanai, nespēs visus akumulēt. Mikrouzņēmuma nodokļa režīms būs risinājums vismaz daļai, kas var pārkvalificēties par pakalpojumu sniedzējiem un uzsākt saimniecisko darbību bez lielu pamatlīdzekļu iegādes. Protams, tas nebūs risinājums pilnīgi visiem, tomēr daļa noteikti izmantos šo iespēju.

18% no visiem uzņēmumiem

Pašlaik Latvijā reģistrēti 34 514 mikrouzņēmuma nodokļa maksātāji (gan SIA, gan fiziskās personas). Latvijā uz 2020. gada februāri reģistrēti 190 182 uzņēmumi, no kuriem aptuveni 18% ir mikrouzņēmuma nodokļa maksātāji, kas nemaz nav tik liels skaits. Iespējams, Latvija patlaban tiek uzskatīta par mazo uzņēmumu zemi, tomēr ir maldīgi uzskatīt, ka, atceļot nodokli, visi automātiski ķeries pie uzņēmumu paplašināšanas.

Patlaban noteikts, ka mikrouzņēmuma maksimālais apgrozījums var būt 40 000 eiro, taču ir rosināts samazināt mikrouzņēmuma atļauto maksimālo apgrozījumu līdz 20 000 eiro. Fiziskām personām, kas ir saimnieciskās darbības veicēji, šādas izmaiņas būtisku ietekmi neradīs.

Tomēr likmes paaugstināšana no esošajiem 15% līdz 25% būtu pārāk straujš lēciens. Šobrīd aktīvākie grozījumu virzītāki domā par SIA darbības ietekmēšanu, sitienam noliekot arī fiziskās personas. Grozījumiem ir jābūt, tomēr tajos jāiestrādā norma, ka tie ir attiecināmi tikai uz SIA. Ja tas netiks izdarīts, fiziskām personām, kas ir saimnieciskās darbības veicēji, ieteiktu pāriet uz iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāju statusu un maksāt nodokļus no peļņas. Lai gan arī šāds risinājums nebūs izdevīgs visiem. Bet bez atrunas grozījumos tik un tā veidosies situācija, kad, kožot jebkurā pirkstā, sāpēs vienlīdz stipri un daļa mikrouzņēmuma nodokļa maksātāju pāries t.s. pelēkajā zonā.