Tradicionālajai atkritumu apsaimniekošanai ir pienākušas beigas

Oktobrī Spānijas pilsētā Bilbao norisinājās Starptautiskās Cieto atkritumu asociācijas (ISWA) 29. Pasaules kongress, kurā piedalījās vairāk neka 1200 delegāti no visas pasaules. Kongresa programma šogad fokusējās uz atkritumu ilgtspējīgu apsaimniekošanu, aprites ekonomiku un resursu efektīvu izmantošanu. Piedalīties kongresa centrālajā notikumā – Ģenerālajā asamblejā – bija aicināti atkritumu apsaimniekošanas nozares profesionāļi no 41 pasaules valsts. Visas trīs Baltijas valstis Ģenerālajā asamblejā pārstāvēja atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma SIA “Pilsētvides serviss” valdes loceklis un Latvijas Atkritumu saimniecības asociācijas (LASA) priekšsēdētājs Jurģis Ugors.

Atkritumu apsaimniekošana kā process nekad neapstājas. Ne tikai tāpēc, ka tas ir diennakts pakalpojums, kas notiek 24 stundas septiņas dienas nedēļā visas 365 dienas gadā, bet gan tādēļ, ka brīdī, kad domājam, ka esam atraduši risinājumu, parādās jauns atkritumu veids jeb frakcija, un mums jāsāk viss no jauna.

Atkritumi, ko saražojam, nepārtraukti mainās atkarībā no ražošanas veida, tehniskajām inovācijām, ienākumu līmeņa, jaunām vajadzībām un sociāli politiskajiem apstākļiem. Materiālo resursu ieguve pasaulē pēdējos 40 gados ir trīskāršojusies. Lai nodrošinātu attīstību, resursu izmantošanai jākļūst gudrākai un ilgtspējīgākai. Iepriekšējais lineārais ekonomikas modelis vairs netiek atzīts par derīgu mūsdienu globalizētās pasaules vajadzībām. Sabiedrībai un uzņēmējdarbībai visos to dzīvescikla aspektos ir jātiecas uz aprites ekonomiku.

Ierastajam atkritumu apsaimniekošanas veidam ir pienākušas beigas ne vien tāpēc, ka  pasaulē ir jauna ģeopolitiskā kārtība, bet arī pateicoties tām četrām tendencēm, kas izmaina atkritumu apsaimniekošanas koncepciju, proti, globālā sasilšana, jūras piesārņojums, aprites ekonomika un ceturtā industriālā revolūcija jeb Industrija 4.0^[1].

Nerimstošās diskusijas par aprites ekonomiku pakāpeniski ievieš atkritumu apsaimniekošanas procesos saimnieciskās domāšanas principu, kur atkritumi ir vērtīgs resurss.

Aprites ekonomikas modelis skar piecas galvenās darbības jomas – ražošanu, patēriņu, atkritumu apsaimniekošanu, otrreizējo izejvielu tirgu, kā arī inovācijas un investīcijas. Tas ir uz resursu efektīvu izmantošanu vērsts apļveida process, kur izgatavo, patērē un izmantoto atkārtoti virza ekonomiskajā apritē. Produktu un materiālu vērtība tiek uzturēta pēc iespējas ilgāk, atkritumu radīšana un resursu izmantošana tiek samazināta, un, kad produkts ir sasniedzis dzīves cikla beigas, resursi paliek ekonomikā, kur tos izmanto atkal, lai radītu papildu vērtību. Pēc iespējas labāk izmantot pieejamos resursus ir arī uzņēmējdarbības ekonomiskajās interesēs.

Ceturtā industriālā revolūcija līdz ar robotikas sasniegumiem, lietu interneta attīstību, bezpilota automašīnu parādīšanos, visiem sensoru brīnumiem un mākslīgo intelektu pārveido esošo ekonomiku. Industrija 4.0 ir atkritumu apsaimniekošanas pārmaiņu centrā, un tā ir cieši saistīta ar aprites ekonomikas turpmāko attīstību un planētas nākotni.

Bet neatbildēts joprojām ir jautājums vai ceturtās industriālās revolūcijas labumi spēs panākt pāreju uz aprites ekonomiku un nodrošināt nākotni bez atkritumiem? Vai arī gluži pretēji var gadīties, ka pastāvēs divi paralēli procesi, kas novedīs pie vēl lielākas vides degradācijas un lielākas nevienlīdzības.

Viens no ISWA iedvesmojošākajiem runātājiem, atkritumu apsaimniekošanas zinātnieks un tīkla “Wasteless Future” dibinātājs Antonis Mavropoulos uzver: “Ja pienāks diena, kad atkritumu apjoms nemainīsies 20 gadus, tad šī būs mirusi sabiedrība.”

Statistika par ikgadēji saražoto atkritumu apjomu ir visai skumja, jo demonstrē stabilu pieaugumu. Tā, piemēram, pasaulē turpina pieaugt e-atkritumu īpatsvars – aplēses liecina, ka sabiedrība saražos aptuveni 100 miljonu tonnu e-atkritumu līdz 2030. gadam. Līdzīga aina ir arī tekstila izstrādājumu segmentā – 100 miljonu tonnu apģērba un apavu tiks saražotas līdz 2030. gadam. Vienlaikus globālā digitalizācija un tehnoloģiskie jauninājumi kopā ar patēriņa sabiedrības augošo pieprasījumu un vēlmi sekot pēdējām modes tendencēm sekmē to, ka līdz 2025. gadam atkritumos nonāks ap 182 miljoni vienību elektronisko viedierīču, 3,5 miljoni komerciālo dronu un miljons biroja 3D printeru.

Ir pilnībā skaidrs, ka patlaban par visām šīm grupām mūsu rīcībā nav neviena reāli īstenojama risinājuma, kas būtu ekonomiski izdevīgs un pārbaudīts. Tieši tāpēc lielās cerības saistās ar jauno Industriju 4.0, kas spēs piedāvāt inovatīvus instrumentus augošās jauno atkritumu plūsmas problēmas risināšanai.

Ar atkritumu pārstrādi vien nepietiek, lai atrisinātu problēmu, jo ražotāji ar dažādiem paņēmieniem nepārtraukti visādos veidos cenšas samazināt elektronisko iekārtu, viedierīču un automobiļu kalpošanas ilgumu. Tāpēc ieguvumu no pārstrādes pārspēj ietekme, ko atstāj nepārtrauktais pārdošanas un patēriņa pieaugums.

Šis ir tā dēvētais atsitiena efekts (rebaund effect), kas bijis raksturīgs pilnīgi visām industriālajām revolūcijām, kas piedzīvotas līdz šim. Katrā no tām mums bija dota iespēja ražot vairāk, izmantojot mazāk, un mēs to arī darījām. Mēs kļuvām daudz efektīvāki, izmantojām mazāk darbaspēka, enerģijas un materiāla vienas vienības saražošanai. Tomēr patēriņa pieaugums palielinājās eksponenciāli, pārsniedzot to ieguvumu, ko deva efektivitāte, un rezultātā noveda pie lielākas vides degradācijas un piesārņojuma. Mēs nevaram atļauties atkārtot šo ceļu ceturtajā industriālajā revolūcijā, jo planēta jau ir ļoti pietuvojusies ļoti nopietnām un neatgriezeniskām pārmaiņām, kas rada pastāvēšanas draudus cilvēcei.

Šķiet, ka pašlaik esam nonākuši ļoti nozīmīgās krustcelēs cilvēces vēsturē. Kā teicis Karls Seigans (Carl Sagan): “Nekad iepriekš nav bijis tāds moments, kas vienlaicīgi ir ļauns un daudzsološs. Mēs esam pirmā suga, kas ir paņēmusi evolūciju savās rokās”. Šajās krustcelēs mums visiem ir jāsniedz savs ieguldījums labākai nākotnei, kurā, apvienojoties Industrijai 4.0 un aprites ekonomikai, sasniegsim uzplaukumu, mazāku nevienlīdzību un ilgtspējīgāku saimniekošanu, tādējādi pagarinot  un uzlabojot savu un planētas eksistenci.

ISWA jau darbojas šajā virzienā, ne tikai uzsākot diskusiju par Industrijas 4.0 un aprites ekonomikas izaicinājumiem, bet arī sniedzot jaunus priekšlikumus attīstītajām un jaunattīstības valstīm. Jo, visbeidzot, mēs visi esam nozares censoņi, kas ir kaislīgi un zinoši, lai sniegtu risinājumus, kas aizsargās cilvēku veselību un vidi, nodrošinās labāku dzīves kvalitāti un pilnveidos pilsētu teritoriju ilgtspēju. Mums tikai ir jāatceras, ka mūsu darbs ir cilvēkiem – nevis atkritumiem.

 

Autors ir SIA “Pilsētvides serviss” valdes loceklis un Latvijas Atkritumu saimniecības asociācijas priekšsēdētājs

^[1] Industrija 4.0 ir daļa no ceturtās industriālās revolūcijas, kas skar rūpniecību. Ceturtā industriālā revolūcija ietver tādas jomas, kas parasti netiek klasificētas kā rūpniecības nozares, piemēram, viedās pilsētas. Īsumā Industriju 4.0 var raksturot kā tendenci, kas attīstās automatizācijas un datu apmaiņas jomā ražošanas tehnoloģijās un procesos, kas ietver kiberfizikālās sistēmas (KFS), lietu internetu (IoT), mākoņdatošanu, kognitīvo informātiku un mākslīgo internetu.