Pēdējos gados Pasaules brīvo latviešu apvienības (PBLA) vadība ir vairāk izcēlusies ar savu stāju “pret”, neattīstot nekādu ceļu uz priekšu. No ārpuses izskatās, ka PBLA sevi uztver kā aizgādni, nevis pārstāvi, kā savdabīgu demokrātijas garantu vai līdzsvaru. No pēdējo divu priekšsēžu publiskiem izteicieniem var secināt, ka PBLA attīsta “savu” viedokli un pauž to daļēji vai pilnīgi neatkarīgi no savu biedru organizāciju kopuma viedokļiem. Vai tad PBLA vairs nevēlas būt jumta organizācija?
Nesen Diasporas likuma trešajā lasījumā Saeimas Ārlietu komisijā PBLA vadības uzstāšanās debatēs nekādā veidā neatspoguļoja saliedētu un profesionālu jumta organizāciju, kura apvieno visas savas biedru organizācijas. Profesionāls politiskais darbs nenotiek 3. lasījuma laikā, mēģinot pēdējā brīdi piemeklēt sabiedrotos. Likuma būtību un jēdziena “diaspora” definīcijai piedāvātos variantus var dažādi vērtēt, bet PBLA ar šādu nenoteiktību panāca to, ka Saeima nepieņēma ne nacionālkonservatīvo definīcijas variantu, nedz arī pragmatiski pielāgoto kompromisa variantu, bet gan visliberālāko definīciju.
Kāda tad ir patiesā, dzīvā saite starp PBLA un diasporu? Vai PBLA pārstāv diasporas latviešu intereses? Lasot PBLA mājas lapu, neatrod vārdu “diaspora” nevienā rīcības plānā; lasot par PBLA “misiju”, kura decembra mēnesī pazuda no mājas lapas, uzkrīt, ka vairums tēmu vispār nekādā veidā nesekmē diasporā dzīvojošo latviešu saikni ar Latviju vai latvietību, bet atspoguļo vecās trimdas “Latvijas” idejas popularizēšanu un aizstāvēšanu.
Jaunākais PBLA raksts (“PBLA pauž savu nostāju Latvijas valsts politikas jautājumos” Latviesi.com) sastāv no desmit daudzmaz pamācošiem padomiem dažādām Latvijas valsts amatpersonām, un tukšo teikumu par savu darbību “2019. gadā PBLA turpinās darbu, vienojot tautiešus un organizācijas pasaulē un pārstāvot tos Latvijā”. Vienot var tikai apkopojot savas biedru organizāciju viedokļus, nevis izstrādājot un izsekojot savus.
Vai tad nav PBLA interesēs bremzēt diasporas latviešu asimilāciju? PBLA vajadzētu interesēt katrs diasporā dzimušais zīdainis, tai vajadzētu domāt par to, kā uzrunāt diasporas latviešus un kā uzturēt viņu saiti ar Latviju.
Latvijas ministrijām, kurām nāksies turpināt sadarbību ar PBLA, der pārdomāt, vai pie sarunu galda patiešām nāk diasporas “pārstāvis”? Ārvalstīs dzīvojošo Latvijas pilsoņu līdzdalība 13. Saeimas vēlēšanās norāda, kurās valstīs un reģionos diasporas latvieši ir aktīvi un kam rūp Latvijas nākotne.
Der iegaumēt, ka mazajā Norvēģijā Saeimas vēlēšanās balsoja gandrīz tikpat daudz latviešu kā visās ASV pavalstīs kopā. Kopumā Eiropas valstīs diasporas latvieši nodeva 85% no visām ārvalstu iecirkņos uzskaitītajām balsīm; tas ir daudz. ASV nodeva 8%, Kanādā – 2%, Austrālijā – 3% ārvalstīs uzskaitīto balsu.
Latvijas valsts nevar veicināt PBLA iekšējo reformu, bet PBLA pašai būtu pēdējais laiks sevi parādīt kā patiesi apvienojošu jumta organizāciju, savu biedru organizāciju pārstāvi, ne aizbildni. PBLA nav politiska partija, tai vajadzētu arī izbeigt uzvesties tā, it kā tā tāda būtu. PBLA ir visas iespējas savu darbību izvirzīt uz Latvijas nākamo simtgadi, ieskaitot diasporas nākotnes vajadzības.
Autors ir IT projektu vadītājs, dzimis ASV, dzīvo Rīgā, strādā Rietumeiropā
Pagaidām nav neviena komentāra