Veselības ministre grasās politiku savienot ar doktorantūras studijām

Veselības ministre Anda Čakša (ZZS) izturējusi konkursu un ieguvusi maksas studiju vietu Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes doktora studiju programmā, par savu specialitāti izvēloties sabiedrības veselību.

Čakša Ir atklāja, ka studiju līgumu gan vēl neesot parakstījusi, tādēļ vēl nevar būt pilnībā pārliecināta par to, ka jau Saeimas vēlēšanu mēnesī kļūs par doktoranti. Esot “iekšējā dilemma” par to, vai visam pietiks laika un to, ka studijas notiks “paralēli darbam”. Ministre uzsvēra, ka nav pretendējusi uz budžeta studiju vietu, lai nekonkurētu ar tiem studētgribētājiem, kuriem tā ir “primārā izvēle”.

Izvēle ministrei jāizdara drīz — Ir noskaidroja LU, ka studiju līgumu slēgšana notiks no 25. līdz 27. septembrim. Šogad uz četrām budžeta vietām Medicīnas fakultātes doktorantūrā startējuši 11 pretendeti, bet to, cik pieteikušies uz 10 maksas vietām, universitāte neatklāj. Oficiālā informācija LU mājaslapā vēsta, ka studiju ilgums ir 3 gadi jeb 6 semestri un mācību gada maksa ir 2134 eiro.

Studiju programmas sekretāre, asociētā profesore Gunta Strazda sacīja, ka nodarbības doktorantiem sāksies oktobrī. Piemēram, otrdienās plkst. 17 notiks pedagoģijas nodarbības, pirmdienās 17 — projektu rakstīšana, ceturtdienās — izvēles kurss par zinātnisko publikāciju rakstīšanu. Strazda piebilda, ka par savu lekciju grafiku doktoranti var vienoties ar pasniedzējiem.

Ministres promocijas darba tēma ir kardiovaskulāro riska faktoru analīze. Čakša atzina, ka šādu pētniecisko darbību saskata kā “pievienoto vērtību” arī savam ministres darbam. Iespējamās studijas gan neesot jāuzskata par signālu aiziešanai no politikas, bet gan kā sava redzesloka paplašināšanu, kas dod “pētnieciskās un akadēmiskās izglītības tālākiespējamību”.

Čakšas plāni jau izsaukuši asu publisku kritiku. Latviešu Ārstu un zobārstu apvienības prezidents Uģis Gruntmanis norādījis, ka ministrei būtu jārāda piemērs, taču viņa tā vietā degradē akadēmisko sistēmu.

“Tā ir nepareiza pieeja pētniecībai un degradē to — ministre un/vai deputāte piestrādās par doktoranti? Kurā valstī tā ir un kur vēl tā var? Doktorantūrai būtu jābūt nopietnam pētnieciskam darbam vairāku gadu garumā, kurai būtu jāseko pēcdoktorantūrai un tad neatkarīgai pētniecībai,” Gruntmanis pavēstījis Facebook ierakstā.

Gruntmanis arī atgādina jau agrāk pausto viedokli, ka Latvijā, atšķirībā no Rietumvalstīm, tiek producēti doktori, kas neveic nekādus nozīmīgus pētījumus. Viņš norādījis — starptautisko ekspertu pētījumā par Latvijas ārstu/pētnieku veikumu konstatēts, ka vienā no mūsu lielākajām slimnīcām 70% ārstu ar doktora grādu 5 gadu laikā pēc tā iegūšanas nav nevienas publikācijas.