Pirms dažām dienām 11.augustā bija oficiāli atzīmējama Latvijas brīvības cīnītāju piemiņas diena. Vai mēs visi zinām, kas ir šī diena, un kāpēc to atzīmējam? Latvijas valstij tā ir, iespējams, visnozīmīgākais valstiskais notikums – Latvijas un Padomju Krievijas miera līguma parakstīšana 1920.gadā.
Ja 1918.gada 18.novembri var apzīmēt kā nodomu un cerību izteikšanas dienu, tad tomēr tie būtu palikušas tikai nodomi un cerības, ja nesekotu citu valstu akcepts. 1918.gada 18.novembrī lielākā daļa Latvijas bija Vācijas bruņoto spēku okupēta. Drīz ienāca Padomju Krievijas spēki – latviešu sarkanie strēlnieki.
Brīvības cīņas Latvijā var raksturot tikai kā ļoti sarežģītas. Latvieši bija sadalīti trīs grupējumos – 18.novembra republikas atbalstītāji bija sabiedrotie ar Angliju un Franciju, latviešu sarkanie strēlnieki – sabiedrotie ar Padomju Krieviju, un mazs skaits ar mācītāju un rakstnieku Andrievu Niedru priekšgalā bija sabiedrotie ar vāciešiem. Līdz ar Vācijas un Krievijas spēkiem Latvijas teritorijā cīnījās arī igauņi, lietuvieši, poļi, angļi un franči.
Pirmo triecienu pret vāciešiem pie Cēsīm deva Igaunijas armija, ar kuru kopā mazākā skaitā cīnījās Ziemeļlatvijas brigāde pulkveža Jorģa Zemitāna vadībā. Nav plaši zināms, ka igauņu uzvarai Cēsīs sekoja tālākais karagājiens pret mūsu kopīgiem ienaidniekiem, un igauņi devās caur Alūksni, Gulbeni, Madonu līdz pat Jēkabpilij, kur pretī bija nākuši lietuvieši. Poļu armija atbrīvoja Daugavpili. Angļu un franču karakuģi apšaudīja vācu pozīcijas pie Daugavas, atbalstot Daugavas kreisā krasta atbrīvošanu1919.gada novembrī. Viņiem arī bija kritušie Latvijas aizstāvībai.
Sarežģītas cīņas, bet sekmīgas. Un sekmes var mērīt tikai ar to, vai citi atzīst mūsu uzvaru kā leģitīmu. Latvijas neatkarību de facto rakstiski atzina Anglija 1918.gada 11.novembrī un neatkarīgā Ukraina vēl agrāk, bet vēl neviens nebija Latviju atzinis de jure, tas ir, ne tikai kā faktiski eksistējošu valsti, bet gan kā juridiski eksistējošu valsti.
Latvijas un Padomju Krievijas miera līgums 1920.gada 11.augustā bija pirmā Latvijas valsts de jure atzīšana. Tas tika panākts, pateicoties Latvijas brīvības cīnītājiem – karavīriem un diplomātiem, un mūsu sabiedrotajiem.
Autors ir Latvijas okupācijas muzeja direktors, Austrālijas laikraksta ‘’Latvietis’’ redaktors.
Komentāri (3)
Sskaisle 15.08.2018. 10.07
nu naciķi – kā elles vellu dakšas pēc jums kauc
Nesen atkal biju Litenē – stāv karoga masts kā pliks puļķis
Vai tiešām – naciķi, kas par miljardiem sazagušies caur mna shēmām , nevar tik daudz kā uzlikt , lai nomocīto Dzimtenes aizstāvju piemiņai vienmēr plīvotu karogs ?!!!
Vēl – eju katrā baznīcā , kura ir atvērta, un varu teikt, bez liekuļošanas , ka ar aizkustinājumu lasu piemiņas plāksnes, kuras ir uzliktas ar tiem vārdiem un uzvārdiem, kuri no attiecīgās draudzes mira cīņās par Latvijas brīvību. Tā tāda tautas goda lieta , ka savus Varoņus neaizmirstam.
Vēl – jau rakstīju un varu tikai atkārtoties – Latvijas vēstures muzejā ir izcila – patiešām izcila , ģeniāla izstāde – Latvijas gadsimts. Arī ttur ir par Brīvības cīņu varoņiem. Noteikti iesaku to izstādi apmeklēt, bet es pati gribētu otrreiz iet, jo tā ir tik bagāta , ka ar vienu reizi to nemaz nevar
Un vēl – biju Alūksnē – Tempļa kalnā uzkāpu un pāri Saules tiltam , kas uzcelts par piemiņu un godu Latvijas Brīvības cīņās kritušajeim karavīriem , es gāju spožas rīta saules gaismā – tas arī bija neaizmirstami aizkustinošs brīdis.
Un ir tik drausmīgi apzināties to īstenību , kā vieni atdeva dzīvību par Latviju, kamēr citi mauku bērni šo ar asinīm pirkto Latvijas Brīvību notirgo
0
Sskaisle 15.08.2018. 10.49
https://www.youtube.com/watch?v=wXsu–MG8_0
IEKLAUSIETIES, KO SAKA FELDMANIS
0
QAnon 15.08.2018. 14.08
Miljardiem, krievu garnizonos nodzītā krople, nav sazagušies ne tikai Vienotības administratori: Ločmelis, Ābele, Vansovičs, Velmers un Bunkuss, kas ir plosījušies, kā āmrijas vistu kūtī, bet pat Krievijas FSB ietekmes aģenti, Vienotības saimnieki: Meļņiks, Zaharjins un Skonto būve, Binders, ABLV un Rietumu banku īpašnieki.
Skāde, ko valstij ir nodarījuši: LC, DPsaimņieks, LPP, ZRP un Vienotiba gan vērtējama simtos miljardu, pluss ne ar ko neizmēramie reputācijas zaudējumi, tiesiskuma norakšana un drausmīgais demogrāfiskais piesārņojums.
0