Žurnāls: “Mafijas” kritiķis Gobzems pats labi pelnījis maksātnespējas procesos

Pirmsvēlēšanu skaļumā par lielāko maksātnespējas shēmu kritiķi publiski izrādās advokāts un topošais politiķis Aldis Gobzems. Žurnāls Ir izpētīja, ka viņš pats savulaik darbojies tagad paša kritizētajā maksātnespējas administratoru “mafijas” perēklī – birojā Strēlnieku ielā Rīgā, kas pieder bijušajam tieslietu ministram un tagad Saeimas Juridiskās komisijas vadītājam Gaidim Bērziņam (NA) un viņa partnerim – patlaban smagos noziegumos apsūdzētajam administratoram Ilmāram Krūmam.

Tāpat žurnāls Ir noskaidroja, ka starp Strēlnieku ielā administrētajām lietām Gobzema karjerā ir spilgts piemērs, kuru var iekļaut maksātnespējas shēmu rokasgrāmatā, ja tādu izdotu.

Ceturtdien žurnāls Ir stāsta, ka Gobzems, kurš tagad nikni kritizē maksātnespējas administratotu “mafiju”, pats šīs tūkstošgades sākumā ražīgi darbojies maksātnespējas lauciņā ar vairāk nekā 100 uzņēmumiem. Kopš 2009. gada krīzes viņš administrējis 27 uzņēmumus.

Klasiskajai maksātnespējas administratoru shēmu “rokasgrāmatai” atbilst uzņēmuma EMR lieta, kas 2009. gadā pieprasīja tiesisko aizsardzību un kā administratoru izvēlējās Gobzemu. Viņš izstrādāja plānu, ko saskaņoja tikai ar trim no vairāk nekā simt kreditoriem, paredzot par 80% samazināt visu nenodrošināto kreditoru prasījumus, kas kopumā veidoja 2,6 miljonus eiro. Tā uzņēmums vienā rāvienā atbrīvojās no vairāk nekā divu miljonu saistībām. Tomēr apgrozījums turpināja kristies, un norēķini ar banku kavējās, tāpēc 2011. gadā DnB Nord prasīja uzņēmuma maksātnespēju, bet saistības pret nodrošinātajiem kreditoriem tuvojās sešiem miljoniem eiro.

Gobzems palika maksātnespējas administratora amatā un iznomāja visu īpašumu ar EMR saistītai firmai, rūpnīcas pārvaldīšanu uzticēja līdzšinējam EMR valdes priekšsēdētājam Sergejam Masļakovam. Vēlāk izsolē pārdeva visus īpašumus citai firmai, kuras valdē darbojās tas pats Masļakovs. Pirkuma summa bija nepilni trīs miljoni eiro. Šī publiskos reģistros atrodamā informācija izskatās pēc klasiskas shēmas, kas Ir pētījumos daudz aprakstīta — īpašnieki izmanto tiesisko aizsardzību un maksātnespēju, lai atbrīvotos no uzņēmuma parādiem, bet aktīvus saglabātu savās rokās.

Šajā lietā redzams, ka Gobzems, līdzīgi kā citi amata brāļi, labi pelnīja ar saviem pakalpojumiem. Maksātnespējas laikā saņēmis 4273 eiro ikmēneša atlīdzību plus vēl arī procentuālu samaksu par īpašuma pārdošanu izsolē. Gobzema ieskatā viņam par to pienācās vēl 134 tūkstoši eiro. Tik daudz gan gala beigās viņš nesaņēma.

Gobzems arī žurnālam atzīst, ka pazīst un ir sadarbojies ar smagos noziegumos apsūdzēto bijušo maksātnespējas administratoru Māri Sprūdu un viņa komandu Kolle Beton maksātnespējā. «Es tajā procesā sadarbojos ar Sprūda biroju, jā.» «Tajā brīdī man bija labas attiecības ar Māri Sprūdu, kādas nav šodien. Mūsu mērķis tajā procesā nebija ne izlaupīt uzņēmumu, ne ko…» žurnālam saka Gobzems.

Pie sadarbošanās ar Sprūdu viņš piemin arī Krājbankas administratora izvēles procesu, kad pielicis roku Inta Goldmaņa kandidatūras izbrāķēšanai. «Toreiz vairāki administratori sadarbojās, lai informāciju savāktu, es biju tas, kas arī publiski izteicās, un tur arī Sprūda kunga birojs kaut kādu daļu informācijas vāca.»

Vairāk lasiet žurnālā Ir šeit.